Ikviens no mums katru dienu pieņem dažādus lēmumus. Lielus un mazus, savai dzīvei ārkārtīgi svarīgus un arī maznozīmīgus. Katrs no šiem lēmumiem rada nelielu stresa situāciju. Stress ir viens no 21. gadsimta simboliem. Stress un tā ietekme uz mūsu ikdienu ir kļuvusi par modes lietu, ko pieminēt ir katra strādājoša un nopietna darba cilvēka gandrīz vai pienākums.
Termins „stress” ir ticis lietots tik brīvi un attiecināts uz tik daudzām jomām, ka laikam gan visvieglāk ir saprast, kas stress nav. Pretēji plaši izplatītajam publikas viedoklim stress nav tas pats, kas nervu depresija, sasprindzinājums, nogurums vai nomāktība. Noteiktās devās stress ir pat nepieciešams, tiesa, ne vienmēr spējam novērtēt ,kad stresa līmenis jau pārsniedzis normas robežas.
Vairākums cilvēku aizmirst stresa viltīgo dabu, kad jūtas „slikti”. Pat tad, kad stress ir acīmredzams iemesls viņu sliktajai pašsajūtai un tam, ka viņi jūtas nelaimīgi, viņi vispirms meklē vainu citur.
Katru dienu apspiestās dusmas un citi pārdzīvojumi uzkrājas organismā un rada emocionālo spriedzi.
Autors izvēlējās rakstīt par šo tematu, jo to interesē cilvēku psihiskā un garīgā veselība, stresa anatomija, cēloņi, metodes un paņēmieni kā mazināt stresu. Kā arī vairāk gūt informāciju par stresa ietekmi uz cilvēka veselību.
Darba mērķis: Iepazīties ar stresa kā slimības būtību un tā nozīmi.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar dažādiem literatūras avotiem par stresa nozīmi.
2.Apskatīt stresa nozīmi skolā un tā mazināšanu.
3.Iegūt praktiskas iemaņas referāta rakstīšanā.
Darba metodes: Materiāla atlase.…