Latvijā Krimināllikums tika pieņemts 1998.gada 17 jūnijā, kurš stājās spēkā no 1999.gada 1 aprīļa. Līdz tam Latvijā spēkā bija Latvijas Kriminālkodekss. Krimināllikuma sevišķajā daļā nosaukti un aprakstīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, kā arī noteikts soda veids un apmērs par konkrētu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Sevišķā daļa sastāv no XXV nodaļām un XVIII nodaļā ir ietverti noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu, kuri ietver arī tādu noziedzīgu nodarījumu, kā zādzība.
Jebkura nozieguma objekts ir “ svarīga interese, vai nemateriālā vērtība, kura ir apdraudēta ar noziegumu. Krimināltiesību teorijā izšķir trīs nozieguma objekta veidus – vispārējās, grupas vai speciālās un tiešais.
Vispārējs nozieguma objekts izpaužas kā visu interešu kopums, kuru aizsargā Krimināllikums, tas ir kopējs visiem noziegumiem. Grupas vai speciālais objekts ir ar Krimināllikumu aizsargāts līdzīgu interešu kopums, kas apdraudēts ar noziegumu.
Tiešais objekts ir konkrēta ar likumu aizsargāta svarīga interese, kura ir apdraudēta ar noziegumiem”.1
Visas šīs nodaļas” noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu grupas objekts ir fizisku vai juridisku personu mantiskās intereses, kas nodrošina likuma ietvertos valdījuma, lietojuma un rīcības iespējas ar viņu īpašumā vai likumīgā valdījumā esošu mantu”.2
Grupas subjekts ir fiziska un pieskaitāma persona, kura līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai ir sasniegusi 14 gadu vecumu (KL 11.punkts un 13.punkts).…
