Zālieni ierīkoti un kopti jau kopš senas pagātnes. Tā, piemēram, 500 gadu p. m. ē. tie veidojuši persiešu dārza pamatu: Nedaudz vēlāk ar grieķu un romiešu starpniecību zālieni izplatījās līdz pat Britu salām, kur mitrā un maigā klimata dēļ tiem bija sevišķi labi augšanas apstākļi.
Labi kopti, līdzeni zālieni sniedz lielu estētisku baudījumu, ir ideāls fons pārējiem apstādījumu elementiern — koku, krūmu un puķu grupējumiem, — kā arī dažādām dārzu arhitektūras formām. Bez tam zāliens palīdz izcelt un akcentēt tuvās un tālākās vizuālās perspektīvas, rada harmonisku kopnoskaņu, optiski it kā paplašina telpu, kam sevišķi liela nozīme ir mikrorajonu apstādījumos un piemājas dārzos.
Protams, šādu vēlamu efektu dod tikai līdzeni, labi kopti, plaši zālienu masīvi,_ turpretī zemas kvalitātes, ar stādījumiem pieblīvētu zālieni apkārtnē ienes nepatīkamu disharmoniju, tādējādi mazinot vai pat iznīcinot apstādījumu pozitīvo iedarbi uz cilvēka psihi. Šo apstākli nedrīkst novērtēt par zemu, jo tas ir faktors, kas ietekmē psiholoģiskā mikroklimata veidošanos cilvēku dzīves un darba vietās. Nedrīkst _arī aizmirst, ka dzīvīgais zaļums, kas labi koptos zālienos saglabājas no agra pavasara līdz vēlam rudenim, pozitīvi iedarbojas uz cilvēka organismu — mazina nogurumu, atpūtina acis un uzlabo redzi, atjaunina nervu sistēmas darbību, līdz ar to uzlabojot darbaspējas.
Ir konstatēts, ka zālienaugu lapu kopējā asimilējošā virsma uz l ha zāliena ir līdz 100000 m2 liela. Tāpēc iztvaikotā ūdens daudzums l stundā no l m2 zāliena sasniedz pat 200 g, tā dēj ādi_ jūtami ietekmējot mikroklimatu. Tā, piemēram, karstā_bezvēja laikā gaisa temperatūra tiešā zāliena tuvumā cilvēka augumā ir par 2—2,5° zemāka nekā uz asfalta seguma. Pie tam zāliens noverš_ augsnes erozijas un putekļu rašanas iespēju, absorbējot daļu no putekļiem, dūmgāzēm un citiem sīkiem mehāniskiem piemaisījumiem, kas uz tā nokļūst ar gaisa cirkulāciju.Zālienu sanitāri higiēnisko nozīmi vairo_ arī mikrobioloģiskie procesi, kas sakņu sistēmas sfērā jeb velēnā iznīcina tur nokļuvušos infekciju slimību dīgļus. Tuvākos gaisa slāņus no baciļiem _lielā mērā attīra zālienaugu izdalītās bioloģiski aktīvās vielas — fitoncīdi. Novērota arī zālienaugu jonizējošā iedarbība, kas pozitīvi ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Bez tam zāliena zelmenis kopā ar tā kompakto, elastīgo velēnu jūtami apslāpē spalgus trokšņus, lielā mērā samazina, ražošanas iekārtu un transporta līdzekļu radīto vibrāciju.
…
