IEVADS
Ņemot vērā, ka Civillikums kalpo kā Latvijas civiltiesību sistēmas pamats, un dažās jomās jau eksistē moderni līgumtiesību akti. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts un tai ir jāiekļaujas vienotā ekonomiskā sistēmā, kā arī lielā mērā vienotā tiesiskā sistēmā, jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu, kā galveno civiltiesisko līdzekli tiesisku aizskārumu seku novēršanai ir kļuvis aktuāls šodienas Latvijai. Darba ietvaros, raugoties no līgumtiesību normu modernizācijas aspekta, tiek apskatīta civiltiesisko aizsardzības līdzekļu koncepcija, kā arī tās pielietošanas priekšnosacījumi un ierobežojumi, kā arī sekas tās pielietošanas gadījumā.
Tā kā jebkura prettiesiska līguma pārkāpuma gadījumā pret pārkāpēju tiek piemēroti civiltiesiskie aizsardzības līdzekļi, tiek analizēti problēmjautājumi par civiltiesisko aizsardzības līdzekļu rašanās un to piemērošanas brīdi. Praksē zaudējumu piedziņas lietas ir samērā retas. Tas izskaidrojams ne tik daudz ar likumu nepilnībām, kā ar praktiskas dabas grūtībām zaudējumu esamības un apmēra, kā arī cēloniskā sakara ar pārkāpumu pierādīšanā.
Darba mērķis ir apzināt problēmjautājumus un analizēt Latvijas Republikas Civillikuma regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas jautājumos.
Darba mērķa sasniegšanai autore izvirzīja sekojošos uzdevumus
1) izpētīt zaudējumu jēdzienu un atlīdzības mērķus;
2) izpētīt zaudējumu veidus;
3) analizēt zaudējumu atlīdzības priekšnoteikumus;
4) analizēt zaudējumu novērtēšanas kritērijus un paņēmienus;
5) izstrādāt priekšlikumus trūkumu novēršanai teorijā un praksē.
Izvirzītais problēmjautājums skatīts, izmantojot salīdzinošo, analītisko un induktīvo pētīšanas metodi, kā arī tiesu prakses analīzes metodi. Darbā apkopota un analizēta Latvijas tiesību zinātnes literatūra un judikatūra par pētāmo jautājumu.
Darba procesā analizēti esošie normatīvie akti Latvijā un ārvalstīs, izmantoti tiesu prakses materiāli, latviešu, angļu un krievu izdotā juridiskā literatūra. Kopumā izmantoti 20 avoti.
Darbs strukturāli izstrādāts sekojoši:
1) ievads,
2) piecas paplašinātas nodaļas,
3) secinājumi un priekšlikumi,
4) izmantoto avotu saraksts.
…
