Lauksaimniecības zemju pārdošana (statistika)
Pēc 2016. gada pieejamo datu apkopošanas var spriest, ka lauksaimniecības zemes pārdoto platību darījumu skaits samazinās. Tas ir tādēļ, ka Latvijā trūkst auglīgu zemju. Darījumu skaitu ar lauksaimniecības zemi Latvijā iedala pa reģioniem. Visvairāk darījumu ar lauksaimniecības zemēm bija Zemgalē un Kurzemē.
Ja apskata informāciju par zemes platību pārdoto apjomu laika periodā no 2013. gada līdz 2016. gadam, tad var secināt, ka tieši 2013. gadā kopējais lauksaimniecības zemes pārdotais platības apjoms bija vislielākais. 2016. gadā vislielākā šīs zemes platība ir pārdot Zemgalē. Ar katru gadu šis apjoms samazinās.
Darījumu skaitu ietekmē cena, 2016. gadā visvairāk darījumu notika cenu diapazonā no 1 000 līdz 2 000 EUR/ha, savukārt vismazāk- 5 000 līdz 6 000 EUR/ha.
Secinājumi
1) Pēc atlasītās teorētiskās literatūras var secināt, ka kadastrālā vērtība ir zemes nodevas, zemes nomas maksas aprēķinu pamats, to aprēķina Valsts zemes dienests.
2) Latvijā zemju īpašniekiem ir izdevīgi iznomāt vai pārdot savu īpašumu, gūstot ienākumus.
3) Latvijā ir novērojama lauksaimniecības zemju atšķirība. To cenas ar katru gadu pieaug.
4) Tika secināts, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība samazinās, to ietekmē dažādi minētie faktori.
5) Tādējādi, samazinās arī kopējā lauksaimniecības zemju pārdotā platība.
6) Visvairāk zemes pirkšanas darījumu ir Zemgalē un Kurzemē, kur ir visauglīgākās zemes.
7) Zemākās auglības zemes nosaka tirgus cenu, tātad vidējās un labākās auglības zemes iegūst virspeļņu.
Ja zeme ir kvalitatīva, tad tās tīrā ekonomiskā rente būs augstāka.
8) Ievadā izvirzītais darba mērķis ir sasniegts un darba uzdevumi ir izpildīti.
…