Zemes piespiedu noma ir tiesiskās attiecības, kurām nav raksturīgs brīvas gribas elements, kas pastāv citu nodibināto saistību tiesību pamatā. Šādas attiecības tiek nodibinātas piespiedu kārtā. Viens no veidiem, kā tās izveidojās – zemes reformas gaitā, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdodot nacionalizētos īpašumus, uz kuriem atrodas citām personām piederošas ēkas (būves) un augļu dārzi.
1991.gada beigās, uzsākot zemes reformu pilsētās un lauku apvidos, grūti bija paredzēt, kāda situācija izveidosies un ar kādām problēmām nāksies saskarties, praktiski realizējot zemes reformas idejas.
Darba mērķis ir atainot neskaidrības un jautājumus, kas radušies zemes reformas īstenošanas gaitā zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās, kā arī sniegt iespējamos risinājumus. Darbs ļauj izteikt atziņas, kuras tiesību piemērotāji varētu izmantot savu viedokļu un nolēmumu argumentācijā, kā arī veicināt diskusijas, lai sekmētu ar zemes reformas īstenošanu saistīto jautājumu risināšanu. Līdz ar to darba uzdevums ir atklāt neskaidrības un to dažādos risinājumus praksē, kā arī piedāvāt virzienus vienveidīgas prakses veidošanai.
Tāpēc darbs sadalīts septiņās daļās. Pirmajā daļā noskaidrota jēdziena „zemes piespiedu noma” rašanās iemesls un tās tiesiskais pamats. Savukārt otrajā daļā apskatītas neskaidrības, nosakot zemes piespiedu nomas līguma puses. Trešā daļa veltīta ēku īpašnieku īpašumu tiesību apjoma noskaidrošanai. Bet ceturtajā daļā uzmanība pievērsta zemes piespiedu nomas maksai un tās problemātikai. Piektā daļa veltīta piespiedu nomas zemes platības jautājumam. Darba sestajā daļā apskatīts jautājums par zemes piespiedu nomas līguma sastāvdaļām. Savukārt pēdējā daļā sniegts viedoklis par īpašumtiesībām uz ēkām, ja tās uzceltas uz nomas līguma pamata.
Darbā izmantoti mācību literatūrā un juristu publikācijās paustie viedokļi par zemes reformu un zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Tāpat atziņas gūtas gan no Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumiem, gan dažādu instanču vispārējās jurisdikcijas tiesu spriedumiem civillietās. Izmantoti arī normatīvie tiesību akti: zemes reformu likumi, Civillikums, nodokļu jautājumu regulējošie likumi un citi.…
