SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Izpētot augstākminēto tiesu praksi, autors ir izvirzījis šādas tēzes:
Lai gan Civilprocesa likuma 73.panta normu izpratnē puses pārstāvis līdz ar attiecīga pilnvarojuma izsniegšanu iegūst lietas dalībnieka procesuālo statusu, minētais, kā uzskata Senāts, nedod pamatu atzinumam, ka pavēste, ar kuru uz tiesu aicināta juridiska persona, nosūtāma tās pārstāvim.
Apstāklis, ka juridiskas personas amatpersona, izmantojot savas procesuālās tiesības, pilnvarojusi vest lietu citam pārstāvim, tostarp advokātam, negroza un neatceļ Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā un sestajā daļā noteikto tiesas pavēstu nosūtīšanas kārtību.
Atkāpties no Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un sestās daļas noteikumiem tiesai izņēmuma veidā rastos pamats tad, ja juridiskā persona vērstos ar lūgumu pavēsti nosūtīt tās pilnvarotajam pārstāvim nepastarpināti, un tiesa šo lūgumu būtu pieņēmusi, pievienodama lietai.
Izpētot augstākminēto tiesu praksi, autors ir nonācis pie secinājumiem un izvirzījis priekšlikumus:
Civiltiesiskajās attiecībās, kas ir balstītas uz brīvā tirgus ekonomikas principiem, nomas maksas apmēram ir jābūt atbilstošai atlīdzībai par lietas lietošanu. Nomas līgums ir atlīdzības līgums, un nomas maksai par lietas lietošanu ir jāatspoguļo abu līgumslēdzēju saistību ekonomiskā ekvivalence (līdzvērtība) un šajā aspektā nav nozīmes t.s. piespiedu nomas saistību raksturam. Zemes piespiedu nomas gadījumā nomas maksa jānosaka tādā apmērā, lai tā pienācīgi pildītu atlīdzības funkciju un nodrošinātu zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieku saistību ekonomisko ekvivalenci (līdzvērtību).
Likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta otrās daļas vārdu "daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas" un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrās daļas pirmā teikuma, kā arī attiecīgo likumu pārejas noteikumu nepiemērošanas gadījumā, sākot ar 2009. gada 1. novembri zemes piespiedu noma attiecībā uz nomas maksas apmēru un tā noteikšanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām tiek reglamentēta vienīgi saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.
Tā kā nomas maksa ir nomas līguma būtiskā sastāvdaļa, tad jau no 2009. gada 1. novembra zemes piespiedu nomas gadījumā nomas maksas apmēru nosaka zemes īpašnieks un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieks, savstarpēji vienojoties. Ja šāda vienošanās netiek panākta, tad atbilstoši Civillikumam nomas maksas noteikšana tiek uzticēta tiesai.
Nomas maksai noteiktā laika periodā ir jāatmaksā lietas vērtība, t.i., kapitāla ieguldījuma izmaksas pilnībā jānosedz ar peļņu (neto naudas ieņēmumiem), kas gūta ar šiem ieguldījumiem. Nomas maksas mērķis ir dot atlīdzību par attiecīgās lietas lietošanu tādā apmērā, lai noteiktā laika posmā īpašnieks iegūtu pilnu lietas vērtību. Zemes nomas maksas apmēram ir jāatspoguļo attiecība (proporcija) starp ienākumu no zemes nodošanas lietošanā un zemes vērtību.
…
