KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors secina, ka zemesgrāmatu process ir formāls process, par ko liecina darbā analizēto zemesgrāmatu principu ietekme uz šo procesu, zemesgrāmatās nostiprināmo tiesību raksturs un procesa normatīvais regulējums, kā arī zemesgrāmatu nodaļas tiesneša stingri formālās kompetences robežas, kas pierāda, ka zemesgrāmatu nodaļas nevar un nedrīkst atzīt kādas tiesības, jo tām ir tikai lietu tiesību apkalpojoša funkcija.
Minētais secinājums par zemesgrāmatu procesa dabu būtiski ietekmētu nostiprinājuma lūdzēju izpratni un līdz ar to praksē varētu atslogot zemesgrāmatu nodaļas un tiesas no pienākuma izskatīt nepamatotus nostiprinājuma lūgumus un sūdzības, un sekmētu zemesgrāmatu procesa izpratni nolūkā iegūt stabilas un visiem saprotamas zemesgrāmatas.
Līdz ar to autors pētījuma rezultātā izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Visa zemes grāmatu darbība ir dibināta uz zemesgrāmatu principiem, kas iedalās materiālajos un procesuālajos, un pēdējie ietver publisko funkciju nodrošināt, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un ierakstiem tajās ir publiska ticamība, tādējādi tie pagriež zemesgrāmatu procesu publisko tiesību nozares virzienā, atstājot ietekmi uz zemesgrāmatu procesa formālo dabu.
2. Zemesgrāmatu nodaļas tiek uzturētas, piemērojot gan procesuālo, gan materiālo tiesību normas, kas šajā procesā tiek līdzsvarotas. Procesuālo regulējumu zemesgrāmatu nodaļās nosaka Zemesgrāmatu likums kā procesuāls likums, kas pēc tiesību klasifikācijas pieder pie publisko tiesību nozares.
…