10. Secinājumi.
Ar zemesgrāmatu ir bjusi saskare pirms vairākiem gadiem, un jau tad bieži bija problēma noskaidrot, kurš ir nekustamā īpašuma īpašnieks vai citu būtisku informāciju. Iedzīvotāji, gribas teikt, ir bezatbildīgi attiecībā uz dokumentu noformēšanu. Strādājot bankā klienti nereti iesniedza desmitiem gadus vecus dokumentus, kuros minēti kā īpašnieki, bet meklējot sīkāk, jāsecina, ka īpašumam ir uzlikti apgrūtinājumi vai mantojuma ceļā sen jau ir citi īpašnieki. Cilvēki nezināmu iemeslu pēc ignorē vai ir aizmirsuši, ka sen jau vairs nav īpašnieki. Teorētiski jau katra finanšu iestāde var pārbaudīt un jebkurš cits interesents, samaksājot noteiktu samaksu var elektroniski pārbaudīt aktuālo informāciju Lursoftā vai Zemesgrāmatas mājaslapās, bet ja iedzīvotājs nav veicis obligāto (ieteikto) īpašuma tiesību reģistrāciju, tad arī „aktuālā” informācija ir maldīga. Rezultātā neērtības!
Tagad jāsecina nekas daudz nav mainījies, ir protams uzlabota un pilnībā datorizēta Zemesgrāmata, bet problēmas palikušas tās pašas.
Turklāt kā jau minēts priekšlikumos Zemesgrāmatas apliecības datos ir kļūdas attiecībā arī uz NĪ platībām. Ja jāslēdz līgumi kuros jānorāda platības, ir jāatrunā cik pēc valsts zemes dienesta datiem un cik pēc Zemesgrāmatas apliecības. Cilvēkiem tas rada neizpratni un liekus skaidrojumus, jo nekur jau nav teikts pēc kādiem datiem tad balstīties.
Pēdējos gados daudzās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tiek veiktas vienkāršotās māju renovācijas, kā rezultātā vismaz par kvadrātmetru samazinās platības katram īpašumam, bet neviens likums neprasa pēc renovācijas pabeigšanas atkārtoti veikt inventerizāciju, ja vien, māja pati ar kopības lēmumu to nedara. Un protams tas viss atkal apstājas pie tā, ka vai to vajag – liekas izmaksas?!
Ja būtu apvienotas Zemesgrāmata ar Valsts zemes dienestu, atrisinātos tikai daļa problēmas.
Cilvēkiem ir maz informācijas ko viņiem vajadzētu darīt un ar ko sākt, lai nostiprinātu nekustamā īpašuma izmaiņas Zemesgrāmatā. Ja paskatās zemesgramata.lv diskusiju sadaļu, tur nav nevienas atbildes uz jautājumiem un tad nu rodas jautājums, kāpēc? Kāpēc mūsdienu elektroniskajā laikmetā, iedzīvotāji nevar saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem?
Vai varbūt jātaisa informatīvās kampaņas, lai iedzīvotājs būtu informēts par to, kādas funkcijas ir Zemesgrāmatai un kas ir zemesgrāmatas apliecība un kādam nolūkam šis dokuments ir vajadzīgs.
…
