Zemestrīces ir postošas dabas parādības. Par zemestrīci sauc Zemes garozas viļņveida kustības, kas nāk no Zemes dzīlēm. Zemestrīce ir Zemes virsmas trīcēšana un drebēšana. Tā rodas zemestrīču plātņu saduries vietās. Spriegums palielinās līdz viena no plātnēm gūst virsroku. Notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci. Šādas Zemes plātņu saduries parasti notiek 5-20 km dziļumā, bet reizēm arī 300 km dziļumā, dažkārt līdz pat 700 km.
Senatnē cilvēki domāja, ka Zeme balstās uz vaļiem un ka tiem sakustoties notiek zemestrīce. Romieši uzskatīja, ka vainīgais ir dievs Neptūns, kas ar trijžuburi sakustina Zemi.Zemestrīču vispārīgais raksturojums un izpēte
Mūsu dienās ir zināms, ka lielākā daļa pazemes grūdienu sākās, pārvietojoties iežu slāņiem, ko izraisa lūzumu rašanās Zemes garozā. Vietu litosfērā, kur sākas zemestrīce sauc par hipocentru. Bet vietu uz Zemes virsmas tieši virs hipocentra sauc par zemestrīces epicentru. Zemestrīce var rasties arī sākot darboties vulkānam vai Zemei iegrimstot ūdens izskalotajos tukšumos.
Zemestrīces pētī seismologi. Aparātu, kuru izmanto seismisko viļņu mērīšanai sauc par seismogrāfu. Tas sastāv no rotējoša cilindra, atstarpē pakārtas interas malas, pie kuras piestiprināts pašrakstītājs. Zemestrīces laikā cilindrs vibrē, bet pašrakstītājs uz lentes zīmē līniju, ko sauc par seismogrammu.…
