Secinājumi
1. 1804.g zemnieku likums Vidzemē ir vērtēts ļoti pretrunīgi, taču, manuprāt, tādu likumu ieviešanas ideja ir laba, skaidri noteiktas, reglamentētas attiecības starp zemnieku un muižnieku, lai nerastos pārpratumu, tāpat var teikt, ka zemniekiem ir sniegta daļēja brīvība, un neatkarība no muižniekiem- piešķirtas zemes, kuras drīkst mantot, bet savukārt zemniekam pienākums- apstrādāt zemi, maksat nodokļus un pildīt klaušas, kuru lielums ir ierakstīts un apstiprināts officiālā dokumentā, ko sauc par vaku grāmatu. Arī muižniekiem vairs nebija izteikta rīcības brīvība, tādējādi neapdalot zemnieku tiesības. Tādējādi var teikt, ka 1804.g. likumi mazliet uzlaboja dzimtļaužu stāvokli, taču neuzlaboja zemnieku dzīvi kopumā.
2. Dzimtļaužu darba augļi nesa ienākumus muižniekiem, kad paši zemnieki gandrīz vai badā dzīvoja, nabadzībā.
3. Pret zemniekiem tika radīta pilnīga jauna tiesu sistēma, kurā ietilpa pagasta, draudzes un zemes tiesa.
4. Kurzemē uz jaunu tiesisko stāvokli notika pakāpeniski, 15 gadu laikā. Un līgums nedeva kustības brīvību, zemnieki palika piesaistīti muižai, kas ne pārāk apmierināja zemniekus. Taču visādā ziņā Kurzemes zemniekiem stāvoklis bija mazliet labāks, kā citviet, jo muižniekiem nebija izteikta visatļautība, un viņi bija spiesti rēķināties ar zemniekiem, jo guberņā bija samērā daudz valsts muižu, uz kurieni zemnieks varēja aiziet.
5. Lai novērstu nemierus, modernizētu sabiedrību un likumus Vitebskas guberņā, sāka īstenot valstī vairākas nozīmīgas reformas.
…