Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Ziemassvētki ir saulgriežu laiks un Dieva dzimšanas svētki. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai. Ziemsvētkus svin četras dienas., kas Gregorija kalendārā iekrīt laikā no 20. līdz 23. decembrim. Ziemsvētki ir bagāti, tie atbrauc rakstītām kamanām un brīnumainu kumeliņu.
Latviešiem Ziemsvētki ir personificēti, tāpat kā Lieldienas, Mārtiņi, Jāņi. Personificējums ir ziemas saulgriežu teiksmu tēli- četri brāļi Ziemassvētki. Viņi visi ir Dieva dēli, bet dainas tos nekad atsevišķi nenosauc vārdos, ne arī citādi tos izdala no grupas.
Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem. „Svētki” atvasināti no vārda „svēts” ar pirmatnējo nozīmi balts, tīrs, spodrs, gaišs, kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu.i
Ziemsvētki pazīstami visām Eiropas tautām, tā bijis arī pirms kristietības ienākšanas. Latvju Dainas apveltī Ziemassvētkus ar tādiem epitetiem, kā „Dievam dārgi laiki” un „Dievam lieli svētki”, tālāk paskaidrojot šī izcilā stāvokļa iemeslu: Ziemassvētki ir Dieva dzimšanas laiks.…
