Latvijā ir darbojušies un darbojas daudzi ievērojami ne vien Latvijas, bet visas pasaules mēroga zinātnieki, tādēļ tautai būtu jāiepazīst šī savas kultūras vēstures daļa, kura bieži vien tiek nepelnīti aizmirsta. Pēdējos gados situācija zinātnes vēstures izpētes jomā ir uzlabojusies, īpaši jāpiemin pētījumi ķīmijas un medicīnas nozarēs. Ģeogrāfijas nozarē nav veikti tik plaši pētījumi, tādēļ savā kursa darbā vēlos sniegt kaut nelielu ieskatu dabas zinātņu galvenokārt ģeogrāfijas vēsturē Latvijā, pievēršot uzmanību Latvijas ZA daļai kā daudzu izcilu Latvijas (un ne tikai) dabas pētnieku izcelsmes (arī darbības) novadam. Protams, kursa darba apjomā nav iespējams aptvert visus dabaszinātniekus, kas cēlušies no Latvijas ZA daļas, taču var gūt pietiekamu priekšstatu.
Kā Latvijas ZA daļu savā darbā esmu iezīmējusi teritoriju ar iedomātu robežu: Valka - Blome - Bērzpils - Kārsava. Latvijas ZA daļa izvēlēta, jo mana dzimtā vieta arī ir šajā Latvijas daļā, tādēļ vēlos vairāk iepazīt sava novada kultūrvēsturi, turklāt te, it īpaši Alūksnes apkārtnē, vērojamas senas tradīcijas dabaszinātnieku izcelsmei. J.Cepītis publikācijā "Zinātnieku piemiņas vietas Latvijas lauku kultūrvidē" ir rakstījis: "Pāršķirstot Latvijas augstskolu inženierzinātņu specialitāšu absolventu sarakstus, biežāk par citu novadu pārstāvjiem sastopami Alūksnes apkārtnē dzimušu cilvēku vārdi". Šādu sakarību J.Cepītis skaidro kā iespējamu Lāsberga muižā lietotās tehnikas augstā līmeņa tradīcijām jau no 16.gs. (Cepītis, 1992).
Kursa darbā sīkāk apskatīta 30 ievērojamu dabaszinātnieku dzīve un profesionālā darbība, kā arī esmu pieskārusies zinātnes vēstures pētniecības nepieciešamības problēmai.
Kursa darba pamatinformācijas iegūšanai galvenokārt tika izmantoti dažādi periodikas raksti, jo lielākoties par dabaszinātniekiem, par kuriem rakstu savā darbā, nav iznākušas monogrāfijas vai bibliogrāfiskie apraksti (atsevišķi ir, piemēram, par O.Āboltiņu, G.Eberhardu), bet ir veltīti tikai atsevišķi raksti, kas iznākuši galvenokārt tuvojoties nozīmīgām jubilejām. Darbā izmantoti periodikas raksti laika posmā no 1955.gada līdz 2004. gadam, kas iznākuši gan Latvijas, gan ārvalstu preses izdevumos. Izmantots arī enciklopēdiskais materiāls, rakstu krājumi un arī Internetā atrodamā informācija. Par atsevišķiem dabaszinātniekiem informācija iegūta interviju ceļā.
Dabaszinātnieku dzīves un darbības izklāstiem vairāk ir aprakstoši apkopojošs raksturs, jo pētnieciskajam izklāstam nepieciešams ilgāks laika un darba ieguldījums, kas pārsniedz kursa darba apmērus. Pētniecisks raksturs ir aprakstiem, kas veikti galvenokārt pamatojoties uz intervijām (piemēram, A.Zvirgzds, V.Zelčs u.c.) Pētnieciskais darbs veikts arī apstrādājot datus, veicot to analīzi (statistiskā analīze veikta ar programmas MS Excel palīdzību) un pētot teorētisko pamatojumu zinātnes vēstures pētniecības (zinātniecības) nepieciešamībai.…
