7. SECINĀJUMI
1. Zīmols savu tēlu jau veido kopš tā pirmssākumiem, radot iespaidu, ka patērētājs ir jaunietis, kas ir aktīvs, kuram interesē ekstrēmais sports un urbānā māksla. Reklāmas, komunikācija, pat vissīkākās detaļas kā kurpju šņores liecina par savdabīgu tēlu, kam patērētājs labprāt vēlas pieturēties.
2. Patērētāji ikdienā darbojas dažādās darba sfērās – mākslinieks, fotogrāfs, muitas deklarants, klientu apkalpošanas speciālisti, mehāniķi un vēl citas profesijas, bet viņus vieno kopējas intereses un hobiji un vēlme savā ikdienā izmantot ērtus, modernizētus apavus, kas apkārtējiem norādīs par piederību konkrētai identitātei. Kaut arī auditorija ir ieguvusi līdzīgas identitātes iezīmes, to uztur citas, kā arī profesionālās identitātes, piemēram, fotogrāfs nepērk tās kolekcijas apavus, kas tiek reklamēti, izmantojot nekvalitatīvi veidotas fotogrāfijas.
3. Zīmola reklāma ir tendēta nevis pārdot un piesaistīt jaunu auditoriju, bet uzturēt esošo patērētāju loku, informējot par uzņēmuma jaunumiem, par pasākumiem, ko atbalsta pats uzņēmums, kā arī kurus organizē paši. Zīmols sevi reklamē ar produktu izvietošanu filmās vai video, digitālajos stāstos, kuros tiek popularizēts arī ekstrēmais sporta veids.
4. Pētījuma laikā respondenti atzina, ka viņus iedvesmo zīmola atbalstītie, kā arī veidotie video stāsti. Jaunatne, kas ikdienā pievērš uzmanību šiem video stāstiem, aizmirst par reklāmas būtību. Viņiem netraucē, ka ik pa brīdim tiek attainots nevis sports, bet gan apavi, krekli, aksesuāri vai zīmola logo. Šādā veidā zimols veido labvēlīgu iespaidu uz patērētāja izvēli. Patērētājam šķiet, ka ir zīmola pazinējs, kā arī tā nepieciešamību patērēt sasaista ar savām interesēm.
5. Lietojuma un apmierinājuma teorija vēsta, ka starp produktu un auditoriju ir jāpastāv mijiedarbībai. …
