Darba nosaukums - “Zinātne Latvijā”, tā mērķis – parādīt zinātnes vietu un nozīmi Latvijas ekonomikā un vēsturē, kā arī tuvāk aplūkot dažus interesantākos un vēsturiski nozīmīgākos izgudrotājus un izgudrojumus.
Darbā ir ietverti attēli, kas dotās informācijas apjomu palielina, padara uzskatāmāku, kā arī tabulas un diagrammas, kas palīdz vieglāk uztvert skaitļos izteikto informāciju..
Kā informācijas avots tika izmantots internets, jo tajā bija atrodama visplašākā informācija par doto tēmu..1. Zinātnes stāvoklis latvijā
Zinātnieku (doktoru) skaits uz 1000 nodarbinātajiem Latvijā (0,6 cilvēki) nupat kļuvis 2 reizes mazāks nekā Igaunijā, tas kļūst nesalīdzināms ar rādītājiem ES (8,5) vai ASV un Japānā (11). Šajā ziņā stāvoklis patiešām ir kritisks! Tas stipri līdzīgs zinātnes stāvoklim Zimbabvē, no kurienes bēg "baltie".
Rīga, 22.febr., 2002. gads, LETA. Zinātne Latvijā ir īpaši nemīlēts bērns, tāpēc augstākā izglītība un zinātne ir nonākusi nopietnā krīzes situācijā, to šodien, atklājot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) gada pilnsapulci, teica LZA prezidents Jānis Stradiņš.
Stradiņš atzīmēja, ka no Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm Latvijā ir vismazākais Tabula Nr.2 Zinātnei paredzētie līdzekļi 2002. gadā. "Latvijas valsts un sabiedrība stāv nopietnas izvēles priekšā - vai spēsim pārveidoties vai būsim notiesāti uz ilgstošu stagnāciju," teica Stradiņš.
LZA prezidents tomēr uzsvēra, ka pat "badināšanas režīmā" zinātne Latvijā spējusi ne tikai izdzīvot, bet arī veikt pasaulē pamanāmus darbus, un stāvoklis zinātnē ir veiksmīgāks nekā rūpnieciskajā ražošanā un lauksaimniecībā. Stradiņš uzskata, ka valstij īpaši jāgarantē humanitāro un sociālo zinātņu attīstība, jo šī zinātnes daļa ciešot visvairāk.…
