Zinātnes un izglītības loma inovāciju attīstībā Latvijā

Secinājumi
• Ekonomiskās attīstības tempi atkarīgi no inovatīvās vides, kuras attīstību un atražošanu nosaka: izglītība, zinātne un ekonomika (uzņēmējdarbība).
• Latvija ir izvēlējusies uz zināšanām balstītu ekonomikas modeli, lai gan šī mērķa īstenošanai ir izstrādātas daudzas labas stratēģijas, tomēr tās nav tikušas īstenotas.
• Neskatoties uz Latvijas izvirzīto vēlmi pēc ekonomikas, kas ir balstīta uz zināšanām, Latvijas finansiālais ieguldījums zinātnē un inovācijās ir krietni zem 3% no IKP, kā arī valsīt pārsvarā tiek ražota produkciju ar zemu pievienoto vērtību.
• Lai gan ieguldījums zinātnē un inovācijās ir zems, salīdzinoši augsts ir to sekmīgums jeb ieguldījumu atdeve. Taču ilgstoša zinātnes vajadzību ignorance nevar atstāt negatavu ietekmi uz valsts zinātnes konkurētspēju gan šodien, gan tuvākajā nākotnē.
• Pašreizējā Latvijas zinātniskā darbība balstās uz pagātnē sasniegto zinātnisko līmeni, tādejādi padarot situāciju labāku, nekā tā patiesībā ir šajā nozarē. Tomēr, paralēli tam notiek tādi procesi, kā zinātniskā potenciāla novecošanās, kas prasa valsts iejaukšanos, situācijas uzlabošanai, lai neļautu zinātniskajam līmenim valstī pasliktināties.
• Lai Latvija varētu īstenot uz zināšanām balstītu ekonomikas modeli, tai ir jāatrisina dažādas problēmas. Autora skatījumā galvenā no tām ir- jauniešu intereses samazinājums par eksaktajām zinātnēm, kas ir būtiska problēma, ņemot vērā, ka tik mazai valstij, kā Latvija cilvēki un to kapacitāte ir svarīgākais resurss.
• Tā kā izglītība un zinātne būtiski ietekmē inovācijas, tad pašreizējās problēmas tajās atstāj būtisku negatīvu iespaidu uz inovācijām, tātad arī uz ekonomisko izaugsmi.
…