Zivju nozvejas izmaiņas Pļaviņu ūdenskrātuvē... / ID: 907238

Author: Marcoo (10)

Evaluation:

Published: 14.03.2008.

Language: Latvian

Level: Secondary school

Literature: 27 units

References: Used

Time period viewed: 20th century (1900 A.D. to 1999 A.D.
2000 - 2010 years

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
	IEVADS	5
1.	DAUGAVAS ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS UN IZPĒTE	6
2.	DAUGAVAS NOZĪMES IZVĒRTĒJUMS	9
2.1.	Daugava – simbols	9
2.2.	Daugavas saimnieciskā nozīme	9
2.3.	Daugavas ainaviskās un bioloģiskās vērtības	11
3.	CILVĒKA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS IETEKME UZ DAUGAVAS AINAVISKAJĀM UN BIOLOĢISKAJĀM VĒRTĪBĀM	13
4.	DAUGAVAS IHTIOFAUNAS VEIDOŠANĀS	16
5.	DAUGAVAS BASEINA IHTIOFAUNAS RAKSTUROJUMS	17
7.	PĻAVIŅU HES UN PĻAVIŅU ŪDENSKRĀTUVES RAKSTUROJUMS	20
8.	ZIVJU FAUNAS ATJAUNOŠANAS PASĀKUMI DAUGAVĀ	22
8.1.	Zivju resursu atražošanas valsts programma	22
8.2.	Zvejas tīklu aizliegums	22
9.	ZVEJNIEKU UN MAKŠĶERNIEKU VIEDOKĻU IZPĒTE PAR ZVEJAS TĪKLU AIZLIEGUMU NOZĪMI DAUGAVĀ	25
9.1.	Pētījumu metodika un organizācija	25
9.2.	Pētījumu rezultātu analīze	25
10.	SPECIĀLISTU VIEDOKĻU IZVĒRTĒJUMS PAR ZIVJU NOZVEJAS IZMAIŅĀM PĻAVIŅU ŪDENSKRĀTUVĒ PĒC ZVEJAS TĪKLU AIZLIEGUMA	31
	SECINĀJUMI	33
	IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI	34

Extract

Darba tēma: zivju nozvejas izmaiņas Pļaviņu ūdenskrātuvē pēc zvejas tīklu aizlieguma.
Daugavai – Latvijas lielākai upei, jau kopš seniem laikiem ir bijusi liela loma mūsu tautas vēstures, kultūras un saimnieciskajā dzīvē. Mūsdienās Daugava saista ar savām skaistajām ainavām un hidroenerģētisko resursu izmantošanu.
Cilvēku saimnieciskā darbība ir samazinājusi Daugavas ainaviskās vērtības, ietekmējusi floru un faunu, īpaši zivju sugu skaitu un izplatību. Lai ierobežotu saimniecisko darbību un aizsargātu Daugavas bagātības, ir noteiktas aizsargājamās teritorijas un pieņemti likumi.
Darba mērķis: Iepazīties un izpētīt Pļaviņu HES ūdenskrātuves zivju nozvejas izmaiņas pēc zivju tīklu aizlieguma Daugavā.
Darba uzdevumi:
1. Novērtēt Daugavas ekonomisko, kultūrvēsturisko un bioloģisko vērtību.
2.Izvērtēt cilvēku saimnieciskās darbības ietekmi uz Daugavas ainaviskajām un bioloģiskajām vērtībām
3.Izpētīt Daugavas zivju faunu un tās izmaiņas.
4.Salīdzināt zivju resursus Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pirms un pēc zvejas tīklu aizlieguma Daugavā.
Hipotēze: Pēc zvejas tīklu likuma pieņemšanas rūpnieciskā zivju nozveja ir samazinājusies, kas veicina zivju resursu atjaunošanos Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
Darbā izmantotās metodes: literatūras analīze, statistikas informācijas analīze, anketēšana, intervēšana, iegūto datu apstrāde.
Daugava (Krievijā – Zapadnaja Dvina, Baltkrievijā – Zahodņaja Dvina) ir Latvijā lielākā upe, 2. garākā Latvijas teritorijā. Tek pa Krāslavas, Daugavpils, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Rīgas rajoniem. Ietek Rīgas jūras līcī.
Garums – 1005 km (Latvijā 352 km, Baltkrievijā 328 km, Krievijā 325 km).
Baseins – 87900 km2 (Latvijā 24 700 km2).
Gada notece – 20, 45 km3.
Kritums 221 m (Latvijā – 99 m).…