-
Zivju raksturojums
Research Papers33 Biology, Cooking, Food Processing, Business
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Ievads | 1 |
2. | Zivju saimnieciskā nozīme | 2 |
3. | Zivju ķīmiskais sastāvs un uzturvērtība | 3 |
4. | Zivju raksturojums | 5 |
4.1. | Klases vispārīgs raksturojums | 5 |
4.2. | Skrimšļzivju klase | 6 |
4.3. | Starspurzivju klase | 7 |
4.4. | Storveidīgo klase | 7 |
4.5. | Kaulzivju klase | 8 |
4.6. | Kātspurzivju, daivspurzivju klase | 8 |
4.7. | Siļķveidīgo klase | 9 |
4.8. | Lašveidīgo klase | 9 |
4.9. | Zušveidīgo klase | 9 |
4.10. | Karpveidīgo klase | 10 |
4.11. | Samveidīgo klase | 10 |
4.12. | Vējzivjveidīgo klase | 10 |
4.13. | Mencveidīgo klase | 11 |
4.14. | Asarveidīgo klase | 11 |
4.15. | Plekstveidīgo klase | 11 |
4.16. | Skumbriju(makreļu) klase | 12 |
4.17. | Starvidu klase | 12 |
4.18. | Līdaku klase | 12 |
4.19. | Nēģu klase | 12 |
4.20. | Lucīšu klase | 12 |
5. | Iekšējā uzbūve | 13 |
5.1. | Skelets | 14 |
5.2. | Muskulatūra | 14 |
5.3. | Nervu sistēma | 14 |
5.4. | Peldpūslis | 15 |
5.5. | Elpošanas orgāni | 16 |
5.6. | Gremōšanas sistēma | 17 |
5.7. | Asins rites sistēma | 17 |
6. | Ārējā uzbūve | 18 |
7. | Zvīņas | 19 |
8. | Vairošanās | 20 |
8.1. | Vairošanās orgāni | 20 |
8.2. | Nārsts | 20 |
8.3. | Dīgļa attīstība | 20 |
8.4. | Izvadsistēma | 21 |
9. | Dziļūdens zivis | 21 |
10. | Dzīves ilgums | 21 |
11. | Maskēšanās | 22 |
12. | Zivju aizsardzība | 23 |
13. | Daži interesanti fakti | 24 |
14. | Reņģes Baltijas jūrā | 25 |
14.1. | Nozvejas un zvejas izraisītās mirstības koeficienta dinamika (Fm) | 26 |
14.2. | Reņģu nārsta bara biomasa Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī | 27 |
14.3. | Visu valstu reņģes nozveja Baltijas jūrā | 28 |
15. | Brētliņa Baltijas jūrā | 29 |
15.1. | Nozvejas un zvejas izraisītās mirstības koeficienta dinamika( Fm) | 30 |
15.2. | Brētliņu nārsta bara biomasa Baltijas jūrā 1974-2001.gadā | 30 |
16. | Menca Baltijas jūrā | 31 |
16.1. | Nozvejas un zvejas izraisītās mirstības koeficienta dinamika( F | 32 |
16.2. | Mencu nārsta bara biomasa Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 1991.2001.gada | 33 |
17. | Lasis Baltijas jūrā | 34 |
18. | Latvijas zvejas flotes lašu nozveja un nozvejas limits Baltijas jūrā 1991.-200.gadā | 34 |
19. | Zivju resursu stāvokļa un zvejas iespēju ilgtermiņa prognoze | 36 |
Salīdzinot ar 90. gadu sākumu, lašu nozveja ir būtiski samazinājusies, galvenokārt zemā tirgus pieprasījuma dēļ. 2000. gadā Latvijas zvejas flotes nozvejotais lašu daudzums sasniedza tikai 31% no 1991. gada apjoma. Šajā gadā Latvija izmantoja tikai 50% no tai noteiktās kvotas. Latvijai noteiktā kvota nav mainījusies
Baltijas jūras lašu populācija pastāv bioloģiski drošā līmenī, tomēr lielāko tās daļu veido mākslīgi izaudzēti indivīdi. Lašu dabiskā nārsta mazuļu skaitu novērtē tikai kā 9% no kopējā mazuļu skaita jūrā. Viens no nākotnes mērķiem ir palielināt dabiski atražojušos lašu īpatsvaru, tā sasniegšanai tiek īstenots starptautisks "Lašu rīcības plāns".
Zivju resursu stāvokļa un zvejas iespēju ilgtermiņa prognoze.
Zivju resursu stāvokli Baltijas jūrā ietekmē jūras vides stāvoklis – skābekļa,
saluma un temperatūras režīms, kā arī zvejas intensitāte.
2002.-2003.gadā bija vairāki spēcīgi Ziemeļjūras ūdeņu ieplūdumi Baltijas
jūras centrālajā daļā, kuriem turpinoties, varētu būtiski uzlaboties mencas nārsta apstākļi un mencas krājumu papildinošais mazuļu daudzums un mencas krājumu stāvoklis. Tas, pie noteikuma, ka nenotiks šo ražīgo mencas paaudžu pār zveja pirmajos krājuma papildināšanās gados, varētu izraisīt mencas nozvejas pieaugumu 2007-2010.gada par 30-60%.
Vienlaicīgi, pieaugot mencas krājumam, samazinātos tās barības objekta –
brētliņas krājumi un nozveja par 15-20%.
Reņģes nozveju Baltijas jūrā, sakarā ar tās krājuma struktūras
sadrumstalotību, prognozēt grūti, tādēļ var pieņemt, ka tā saglabāsies patreizējā līmenī.
Reņģes krājumu papildinājums Rīgas juras līci ir atkarīgs no nārsta
produktivitātes, ko savukārt ietekme pirms nārsta ziemas bargums, ko prognozēt nav iespējams. Tā, ka reņģes krājums un nozveja patreizējā periodā ir vēsturiski maksimālā līmenī, tuvākajos gados arī pie optimālas zvejas intensitātes drīzāk iespējama krājuma samazināšanās, kas izraisītu arī reņģes zvejas iespēju kritumu 10-20% apjoma.
Jāatzīmē, ka zvejas kuģu darbības tālākas perspektīvas būs loti atkarīgas no
ES politikas zivju resursu izmantošanas regulēšana Baltijas jūrā. Sevišķi tas skar laša zveju ar dreifējošajiem tikliem un mencas zveju ar grunts tīkliem saistībā ar pasākumiem jūras zīdītāju un ūdensputnu pie zvejas samazināšanai.
…
Zivis ir viens no galvenajiem pilnvērtīgu olbaltumvielu avotiem cilvēka uzturā. Atkarībā no zivju sugas un tauku daudzuma zivju gaļā var būt 7-24 % olbaltumvielu un 0,2-30% tauku. Pēc tauku satura zivis iedala liesās ( līdz 2% tauku ),vidēji treknās ( 2-8%) un treknās ( 8% un vairāk ).Vidēji treknas un treknas zivis ir gan olbaltumvielu, gan tauku avots uztura. Pie liesām zivīm pieder menca ,līdaka ,zandarts ,saida ,putass ,makrūruss u.c., pie treknām - siļķe, skumbrija ,saira ,zutis u.c. zivis. No minerālvielām zivju gaļa satur ievērojamā daudzumā kāliju ,fosforu ,dzelzi, no vitamīniem- A vitamīnu un nedaudz B grupas vitamīnu. Zivs ir veselīga gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Ārsti iesaka zivi kā ārstējošu pārtiku sirds-asinsvadu slimību gadījumā. Zivju un siltasiņu dzīvnieku muskuļaudu uzbūve ir atšķirīga .Zivju gaļas muskuļšķiedras ir īsākas, izkārtotas paralēli, tās apņem plāna saistaudu kārtiņa, veidojot zigzagveida miokomas. Miokomas savstarpēji savieno saistaudu kārtas (septas) ,kas zivis ķermenī izvietotas šķērsām un garenvirziernā. Zivju gaļā saistaudu olbaltumvielu kolagēns satur maz prolīna un oksiprolīna (saistaudu cietības rādītājs), kas nosaka zemu olbaltumvielu denaturācijas temperatūru (~ 40°C) un ātrāku kolagēna pārvēršanos glutīnā (zivju gatavību).Šāda zivju gaļas uzbūve un smalkās saistaudu kārtiņas ir par iemeslu tam, ka zivju gaļas ēdieniem ir īsāks termiskās apstrādes laiks un izvārītu vai izceptu zivi var pat sadrupināt. Saistaudu mazāk ir plakanajām mazkustīgajām zivīm, piemēram, butēm, vairāk – migrējošām. Vecākām zivīm saistaudu kārtas ir biezāks, tāpēc tās ir piemērotākas maltas gaļas ēdienu gatavošanai.
- Komercdarbības raksturojums
- Pilnīgas konkurences tirgus raksturojums
-
Zivju raksturojums
Research Papers33 Biology, Cooking, Food Processing, Business
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Komercdarbības raksturojums
Research Papers for university6
-
Pilnīgas konkurences tirgus raksturojums
Research Papers for university6
Evaluated! -
SIA "Latvijas Mobilais Telefons" raksturojums
Research Papers for university16
Evaluated! -
Zivju resursi Baltijas jūrā
Research Papers for university6
Evaluated! -
Uzņēmuma mikrovides raksturojums
Research Papers for university5