Zviedrija virzās arī uz reaģējošo kultūru. Reaģējošās kultūras pārstāvji reti kad pirmie uzsāk kādu darbību vai sarunu. Parasti vispirms uzklausa partneri, tādējādi radot sev priekštatu gan par runātāju, gan viņa skatījumu uz konkrēto jautājumu un tikai tad izsaka savu viedokli.
Reaģējošās kultūras parasti ir intravertas, ar neuzticību izturas pret skaistām un garām runām, taču lielu vērtību piešķir neverbālajai komunikācijai, kas tiek panākta ar izsmalcinātu kermeņa valodu.
Reaģējošās kultūras pārstāvji dod priekšroku sekojošam komunikācijas veidam – monologs-pauze-brīdis pārdomām-monologs. Klusuma pauze tiek uzskatīta kā ļoti nozīmīga sarunas sastāvdaļa. Otras puses izteiktais viedoklis nekad uzreiz netiek ne pieņemts, ne strikti noraidīts. Lai apsvērtu un pārdomātu spēcīgus un labi formulētus argumentus, šīs kultūras pārstāvjiem ir nepieciešama neliela pauze pirms atbildes sniegšanas.
Kontaktējoties ar šīs kultūras cilvēkiem ir ļoti svarīgi atcerēties, ka viņi daudz lielāku uzmanību pievērš nevis tam, kas ir pateikts, bet gan tam kā tas ir pateikts. Var pat rasties situācijas, ka tas, kas tieši netiek pateikts, bet kaut kādā veidā tiek parādīts izsaka atbildes galveno būtību.
…