Baltā galdauta svētku ideja ir pavisam vienkārša: ģimene, draugi vai kaimiņi sanāk kopā pie viena svētku galda, lai pabūtu kopā, pārrunātu sev svarīgāko un Latvijai svarīgāko. Ar katru gadu sanākšana pie 4. maija svētku galda „apaug” ar vēl kādām tradīcijām – sadziedāšanos, sadejošanu, kopīgu sportošanu un citu sev tīkamu nodarbju kopā darīšanu un citiem mācīšanu.
Baltā galdauta svētki ir tikko dzimusi tradīcija, tomēr šīs tradīcijas pamati ir seni un saknes meklējamas mūsu senču parašās un tikumos. Viņi baltu gadu klājuši visos godos un visos laikos, aicinot maltītes laikā domāt tikai tīras domas un runāt skaidru valodu. Baltā mūsu folklorā ir visbiežāk minētā krāsa. Tāpēc arī, sagaidot svētkus, aicinām tautās iet ar baltām domām, svētkos vilkt baltu kreklu un klāt baltu galdu.
27. „Es apsedžu sov gaļdeņu” - kultūras nama folkloras kopa, vadītājs Oļegs Zeps
28. „Skaidrō volūda” - vīru kopa, vadītāja Inga Lempa
29. (Jāņa Ērgļa hor.) „Pa zaru zariem” - kultūras nama jauniešu deju kopa vadītāja Zelma Vinkele
30. (Latv.t.dz. J. Rozīša apd.) „Stōvieju dzīdōju”– KN sieviešu koris vadītāja Vaiva Brence un KN sieviešu koris vadītāja Maira Soma
31. (Rasas Bugavičutes – Pēces vārdi, Raimonda Tigula mūz.) „Lec saulīte” - KN sieviešu koris vadītāja Līga Pudule un KN sieviešu koris vadītāja Rita Radžele, koncertmeistare Irēna Broka
Teksts - Paldies visiem. Aicinām iet un kopīgi uzklāt
Mielosimies ar pašu sarūpēto cienastu, atceroties vēsturi, domājot par pilsētas un novada nākotni. Paldies .....
…
