Aizsargājamo teritoriju veidi un to atšķirības

Svarīgākās aizsargātās teritorijas Igaunijā ir: nacionālie parki, dabas rezervāti un ainavu rezervāti.
Nacionālie parki (Rahvuspark): Nacionālie parki ir aizsardzības objekti ar īpašu nacionālo nozīmi, lai saglabātu, aizsargātu, pētītu un veicinātu Igaunijas kultūras un dabas mantojuma apzināšanos. Karula ir mazākais nacionālais parks – 12 300 hektārus liels, un lielākais ir Lahemā – 72 504 hektāru platībā.
Dabas rezervāti (Looduskaitseala): Dabas rezervāti ir teritorijas, kas aizsargāta dabas vai zinātniskās vērtības dēļ un kuras nodalītas, lai saglabātu, aizsargātu un pētītu dabas procesus un apdraudētos un aizsargātos augus, objektus, ainavas un dabas pieminekļus. Mazākais dabas rezervāts ir Anne, kas aizņem 16 hektāru platību un atrodas Tartu novadā. Lielākais ir Alam-Pedja ar 34 219 hektāru lielu platību Jogeva, Viljandi un Tartu novados.
Ainavu rezervāti (Maastikukaitseala): Ainavu rezervāts ir vieta ar dabas vai kultūras mantojuma vērtību, kas ir reta vai tipiska Igaunijai, un kas izveidots dabas aizsardzības, kultūras un izklaides mērķiem.
Aizsardzības režīms Igaunijā ir noteikts ar aizsardzības noteikumiem un 2007. gada 1. jūlijā pieņemto Likumu par dabas aizsardzību. Kopš 2007. gada 1. jūlija Igaunijā ir pieci nacionālie parki, 129 dabas rezervāti, 149 ainavu rezervāti un 124 aizsargātās teritorijas ar vēl nepārskatītiem aizsardzības noteikumiem (papildus 543 aizsargātiem parkiem un mežu audzēm). Mazākā aizsargātā teritorija ir Tallinas parks Roheline turg (Zaļais tirgus), kas aizņem 0,05 hektāru lielu platību, un lielākais ir Lahemā Nacionālais parks. Vidējā aizsargātas teritorijas platība ir 759 hektāri.
…