Katrs cilvēks savā dzīvē sastopas ar daudz un dažādiem līgumiem, daudzus tie apmierina, citus tie neapmierina, citi piecieš, katram līgumam ir savi plusi un savi mīnusi, lietas, kas būs īpaši labvēlīgas vienai vai otrai pusei. Lai parakstītu līgumu vispirms tas ir jāizlasa, jāizprot un jāapsver visi par un pret, vai tiešām tas mūs apmierina un esam gatavi to pieņemt. Daudzi līgumi ir saprotami lielākoties tikai specializētām personām. Savā analīzē es apskatīšu un izanalizēšu dzīvojamās telpas īres līgumu, kurš ir sastādīts starp divām fiziskām personām, kā arī apskatīšu šim līgumam pievienoto pieņemšanas – nodošanas aktu.
Kā jau katram līgumam galvenais ir ievaddaļa, kurā ir jāraksta līguma slēdzējpuses, lai saprastu par ko tad īsti ir līgums un kādu, kura puse iegūs statusu pēc šī līguma noslēgšanas. Pēc manām domām šī ievaddaļa ir īsa un kodolīga, kas pasaka to starp kādām pusēm ir slēgts līgums, kur šīs personas ir deklarētas, tātad, neskaidrības gadījuma viena vai otra persona zinās kur griezties. Protams, lai vieglāk būtu saprast ko katra puse vēlas, tad ievaddaļā katrai ir noteikts statuss, kas viņa būs pēc līguma slēgšanas: īrnieks vai izīrētājs. Manuprāt, ļoti svarīgs moments ir minēt ievaddaļā, ka līgums tiek slēgts bez viltus, spaidiem un maldiem. Tas ir svarīgs moments, tas izceļ to, ka līgumslēdzēja puses apzinās līguma slēgšanas nopietnību un apzinās arī to, ka abas šīs puses ir vēlējušās šo līgumu slēgt, neviens nav viņas piespiedis vai maldinājis slēdzot līgumu.…
