Secinājumi:
Kursa darbs – elektriskā piedziņa – secinājumi ir balstīti uz iegūto rezultātu analīzi, raksturlīkņu nolasīšanu šā darba pildīšanas laikā. Šajā darbā tika veikti aprēķini četriem lieliem uzdevumiem – līdzstrāvas neatkarīgās ierosmes dzinēja mehāniskās raksturlīknes ietekmi un aprēķiniem, līdzstrāvas virknes ierosmes dzinēja mehāniskās raksturlīknes, parametru izmaiņu ietekmi un aprēķinu, asinhrono dzinēju raksturlīkņu, parametru izmaiņu ietekmi un aprēķins un arī garenēvelēšanas darba galda uzdevums.
Pirmais uzdevums bija par līdzstrāvas neatkarīgās ierosmes dzinēja mehānisko raksturlīkņu izmaiņas ietekmi un to aprēķins. No līknes var nolasīt to, ka dabiskā raksturlīkne vienmērīgi samazinās attiecībā pret apgriezieniem un ir perpendikulāra līknei, kas norāda spriegumu. Līdzstrāvas neatkarīgās ierosmes dzinēja pretslēguma bremzēšanas mehāniskā raksturlīkne reaktīvam statiskajam momentam var novērot, ka dzinējs strādā ģeneratora režīmā, enkura strāva maina virzienu un ģenerētā enerģija tiek izkliedēta caur enkura ķēdes pretestību. Reaktīva pretestības momenta gadījumā pretslēguma bremzēšanu var panākt, mainot pievadītā sprieguma polaritāti enkura vai ierosmes ķēdē.
Otrais uzdevums bija par Līdzstrāvas virknes ierosmes dzinēja mehānisko raksturlīkni, parametru izmaiņu ietekmi un to aprēķins. No iegūtajām raksturlīknēm varam secināt, ka palielinot strāvu, lēnām, bet nemainot intensitāti palielinās arī dzinēja dabiskā raksturlīkne. Palielināšanos, bet straujāku, bet arī vienmērīgu piedzīvo dzinēja mākslīgā raksturlīkne. Palielināšanos pret strāvu uzdevuma gaitā piedzīvo arī palaišanas pretestību, tā gan ir niecīga, bet tomēr minimāla tā palielināšanās notiek. Savukārt pārējās līknes piedzīvo lielākus vai mazākus krikumus – mazāko kritumu piedzīvo dabiskā rotācijas frekfence attiecībā pret strāvu. Samazināšanos piedzīvo arī nominālā rotācijas frekvence, bet vislielāko kritumu attiecībā pret strāvu piedzīvo mākslīgā rotācijas frekvence.
…
