Audzinātāju runa
Katrīna: Un atkal 1. septembris- Zinību diena- atnāca saulains un prieka pilns. Jūs bijāt priecīgas par atkalsatikšanos ar draugiem. Priecīgi izskatījās arī skolotāji, jo pamanīja, ka skolnieces pa vasaru paaugušās un ir jauku vasaras iespaidu piepildītas. Priecīga un viegla saviļņojuma pilna bija arī jūsu otrā audzinātāja - skolotāja Biruta. Vārds skolotājai.
Audzinātājas runa
Katrīna: Ne velti mēdz teikt: „Rudentiņis, bagāts vīrs…” Jums tas noteikti ir bijis bagāts, jo jau pēc gada, atkal tiekoties 1.septembrī tajā pašā vietā un laikā, jums uzsmaida skolotāja Ija, nu jau kā jūsu trešā klases audzinātāja, un aicina klasē. Arī šis gads, kā visi pārējie, paskrien nemanot.
Bet šodien, šajā svētku reizē, ir kāda skolotāja, kas vēro savas krāšņās, smaidošās meitenes un klusi domā: re, atkal aiziet! No dienas dienā, no gada gadā kopā būts, kopā iets uz šo brīdi. Atdots viss, kas bijis vajadzīgs. Katru gadu līdzi atdota arī kāda daļiņa no skolotājas, jo pēc katra izlaiduma audzinātājai ir tukšuma izjūta. Un audzinātājas atmiņā paliek ne tikai klase, bet ikviens skolēns. Audzinātāja ir tā, kas dod ceļa maizi, kad no skolas vada. Šodien plašajos un krāsainajos dzīves ceļos aizlido viņas 5 gadu lolojumi šajā skolā, tāpēc varbūt jo nozīmīgāki… Vārds jūsu šī brīža audzinātājai - skolotājai Svetlanai.
Audzinātājas runa
Katrīna: Atmiņas, kāda notraukta asara, saviļņojums un vēl nepateikti vārdi… Labo vārdu nekad nemēdz būt par daudz… Arī jums, meitenes, šodien labo vārdu diena. Vārds absolventēm.
9.kl.runa
…
