Miķeļdienas ražas svētku scenārijs

1. aina – Rīts, kurā dzirnavas klusē
(Skan mierīga rudens mūzika. Skatuve pustumsā. Dzirdama vēja šalkoņa, bet dzirnavu spārni nekustas. Pakāpeniski iedegas gaisma. Uz skatuves ienāk Līva ar nelielu grozu rokās. Viņa apstājas un pārsteigta raugās uz dzirnavām.)
Līva: Savādi. Ļoti savādi. Vakar vakarā spārni griezās tā, ka vecais jumts čīkstēja, bet šorīt tie stāv kā četri aizmidzējuši milži. Un tieši šodien! Miķeļdienā! Dienā, kad pirmo jaunās ražas graudu maisu vajadzēja vest uz dzirnavām.
(Ienāk Rihards.)
Rihards: Kāpēc tu runā ar dzirnavām?
Līva: Es nerunāju ar dzirnavām. Es cenšos saprast, kāpēc tās nerunā ar mums.
Rihards: Dzirnavas vispār nerunā.
Līva: Tad paskaties uz spārniem. Vējš ir. Koki kustas. Lapas lido. Bet dzirnavas stāv.
Rihards: Tātad kaut kas salūzis. Zobrats, ass, stiprinājums. Mēs varam apskatīties.
Līva: Un durvis?
Rihards: Kas durvīm?
Līva: Vakar tām nebija slēdzenes.
(Abi pamana lielo slēdzeni.)
Rihards: Labi. Tas jau ir mazliet interesantāk.…