Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
12,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:931092
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.12.2012.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Anotācija    3
  Annotation    4
1.  Ievads    5
2.  Literatūras apskats    6
2.1.  Eļļu daudzveidība    6
3.  Eksperimentālā daļa    9
3.1.  Anketēšana    9
3.2.  Joda skaitļa noteikšana    9
3.3.  Lipīdu peroksīdu noteikšana pirms un pēc karsēšanas    10
4.  Rezultātu izvērtējums un apkopojums    11
4.1.  Anketēšana    11
4.2.  Joda skaitļa noteikšana    13
4.3.  Lipīdu peroksīdu noteikšana pirms un pēc karsēšanas    14
  Secinājumi    16
  Izmantotie informācijas avoti    17
  Pielikums    18
Extract

Noteiktais lipīdu peroksīdu daudzums daudz lielākā mērā pieaug eļļām ar polinepiesātinātajām taukskābēm. Pēc literatūras datiem lipīdu peroksīdi traucē normālai holesterīna vielu maiņai, jo tie neļauj lipoproteīdu micellām pieaugt un aizvākt holesterīnu no asinsrites uz aknām. Rezultātā asinsvadi aizaug ar kalcija – holesterīna maisījumu (sk. 2. pielikumu), pasliktinās asinsrite, ceļas arteriālais spiediens un rodas sirds – asinsvadu sistēmas saslimšana. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienībā 1. vietā šīs saslimšanas ziņā tad, iespējams, nepareiza eļļas lietošana arī var būt viens no cēloņiem.
Kā redzams no rezultātiem, vismazāk peroksīdu rodas no olīveļļas, tātad to varētu izmantot tur, kur nepieciešama termiskā iedarbība, bet pārējās eļļas ar augstu nepiesātināto taukskābju saturu nekādā ziņā nebūtu jākarsē.
Pēc nepiesātinātības pakāpes svaigai lietošanai visvairāk piemērota bija „Floriol” saulespuķu eļļa, kas saturēja ap 80 % linolskābes, tomēr karsēt to nedrīkst.
„Risso” rapšu eļļas sastāvā ir iespējami erukskābes piemaisījumi, kas arī var radīt holesterīna vielu maiņas traucējumus. Pēc literatūras datiem, dienvidu zemēs audzētais rapsis var šo taukskābi saturēt ievērojamā daudzumā. Ir norādes, ka šī taukskābe, regulāri lietojot, ir indīga. Latvijas apstākļos audzētie rapši šo skābi satur nelielā daudzumā, tāpēc varētu būt, ka Latvijā saražotā rapšu eļļa varētu būt arī kvalitatīvs produkts salātu gatavošanai.

Secinājumi
1. Ļoti svarīgi ir iepazīties ar eļļas sastāvu, nevis ieteikumiem lietošanā, jo ne vienmēr tie atbilst eļļas saturam. Tas ir jānoskaidro, lai nebūt gadījumi, kad cepšanā tiek lietota pārtikas eļļa, kas nav domāta karsēšanai, un tādējādi apdraudot veselību.
2. Termiskai apstrādei nepakļaut eļļas ar polinepiesātinātajām taukskābēm (linolskābe, linolēnskābe, arahidonskābe ), jo no tām var viegli rasties lipīdu peroksīdi, kuri var radīt traucējumus normālai holesterīna vielu maiņai.
3. Cepšanai lietot eļļas ar mononepiesātinātajām taukskābēm (oleīnskābe), tādējādi samazinot risku saslimt ar sirds – asinsvadu slimībām.
4. Ievērot eļļu uzglabāšanas noteikumus, jo arī saules gaisma un augstu temperatūra var veicināt peroksīdu rašanos, līdz ar to eļļas sabojāšanos. Polimerizācijas rezultātā tā var sasveķoties un kļūt rūgtena ,respektīvi, vairs nelietojama pārtikā.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register