Es domāju, ka bezdarbs un ekonomikas atdzimšanas neskaidrās perspektīvas Latvijas patērētājos nerada pārliecinātību par nākotni. Labklājība valstī ir zema – inflācija pieaug atkal, nodokļi augsti, augsts bezdarba līmenis, veselības aprūpe un aizsardzība niecīga, izglītība dārga, kā arī kopējais dzīves līmenis – dārgs un sociālās palīdzība (pabalsti) valstī samazināta.
Kaut arī iekšzemes pieprasījums jau varētu būt pārvarējis zemāko punktu, tas neaugs strauji, tādējādi ierobežojot ekonomikas atveseļošanās ātrumu. Eiropas Savienības fondu izlietojuma zemā efektivitāte un joprojām pārmērīgā birokrātisko regulāciju nasta apliecina sabiedriskā sektora reformu nepieciešamību, savukārt budžeta nelīdzsvarotība un pieaugošais valsts parāds – tālāku fiskālo konsolidāciju. Latvijai joprojām raksturīgs arī augsts biznesa risks, un tas ierobežo kredītu pieejamību, kas ir galvenais faktors spēcīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
Ir jāpalielina kredītu pieejamība, īpaši eksportējošiem uzņēmumiem, kā arī kompānijām, kas ražo importu aizstājošas preces. Ir efektīvi jāizmanto budžeta resursi un stingri jāreformē sabiedriskais sektors, lai uzlabotu tā pakalpojumus uzņēmumiem. Savukārt tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanai jāveido un jāpiedāvā dažādi motivējoši kompleksi, uzturot ciešu komunikāciju ar gan potenciālajiem investoriem, gan vietējiem komersantiem.
Manuprāt, Latvijā arī jāsamazina birokrātijas radītās barjeras, tādējādi uzlabojot biznesa vidi īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.
…
