Kritēriji:
1)Peļņas gūšanas nolūks:
*peļņa – ienākumu pārsvars par izdevumiem;
*nav svarīgi, vai peļņa tiek faktiski iegūta.
2)Patstāvīgums:
*fiziska persona, kas veic komercdarbību/saimniecisko darbību, nav darbinieks darba tiesību izpratnē (komercdarbība tiek veikta savā vārdā; bet, piem., SIA, pat, ja būs tikai viens dalībnieks, darbība tiks veikta SIA vārdā).
3)Atklātums:
*komercdarbībai ir jābūt redzamai trešajām personām;
4)Likumīgums:
*saimnieciskā darbība nevar būt pretrunā ar likumiem vai labiem tikumiem (CL 1415.p.) – piem., fiziska persona, kas nelegāli tirgojas ar degvielu;
*fiziskajai personai noteiktie komercdarbības ierobežojumi (KCL 41.p.1.d.) - ja kriminālprocesa ietvaros atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību
!5)Sistemātiskums (praksē sarežģīti noteikt):
*nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību zināmā laika periodā – no viena darījuma nevar pateikt, vai persona veic saimniecisko darbību, vai nē (bet VID dažkārt arī vienu darījumu atzīst par saimniecisko darbību);
*klasificējot darbību, jāņem vērā, vai personai bijis nolūks veikt sistemātisku darbību par atlīdzību, vai arī šai darbībai bijis tikai gadījuma raksturs, tās pamatā ir nejaušība vai apstākļu sakritība. Papildu kritēriji: laika kritērijs (cik ilgā laika posmā šīs darbības ir veiktas) vai persona lietas iegādājusies ar nolūku pārdot tālāk vai arī tās iegūtas pašpatēriņa nolūkā;
*nodokļu tiesībās, piem., trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos.
…
