ID799773

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
1.	Starptautisko darba organizāciju konvencijas un sociālā dialoga attīstība	3
1.1.	Starptautisko darba organizāciju konvencijas	3
1.2.	Sociālā dialoga attīstība	3
2.	Eiropas Savienības sociālās politikas galvenie virzieni un Eiropas Sociālais fonds	3
2.1.	ES sociālās politikas galvenie virzieni	3
2.2.	Eiropas Sociālais fonds	4
3.	Sociālā dialoga koncepcija	4
4.	Darba tiesisko attiecību regulācija Latvijā	5
5.	Sociālais dialogs	5
5.1.	Sociālā dialoga līmeņi	6
5.2.	Svarīgākais sociālajā dialogā Latvijā	7
6.	Sociālā dialoga attīstība Eiropas Savienības valstīs	7
6.1.	„Sociālā dialoga” definīcija ES kontekstā	7
6.2.	Sociālā dialoga līmeņu nozīme Eiropas Savienībā	7
6.2.1.	Nacionālais līmenis	7
6.2.2.	Nozaru, reģionu līmenis	8
6.2.3.	Uzņēmumu līmenis	8
6.3.	Sociālā dialoga veidi dažādās Eiropas Savienības valstīs	8
6.3.1.	Beļģijā darbojas Nacionālā darba padome	8
6.3.2.	Lielbritānijā ir liberāla koplīgumu sistēma	9
6.3.3.	Īrijā ir labklājības un godīguma programma	9
6.3.4.	Vācijā darbojas uzņēmumu padomju sistēma	11
6.3.5.	Francijā koplīgumus slēdz lielākā daļa darba devēju	12
6.3.6.	Itālijā ir senas arodbiedrību tradīcijas	13
	Izmantotie avoti	14

Extract

Pēc Pirmā pasaules kara daudzas valstis saskaņā ar Versaļas miera līgumu nodibināja Starptautisko darba organizāciju (SDO). SDO ir vienīgā specializētā organizācija, kuras locekles ir gandrīz visas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis. Tās izveidošanas mērķis bija izstrādāt un ieviest pasaulē tādu mehānismu, ar kura palīdzību varētu nodrošināt dažādo sabiedrības slāņu interešu saskaņošanas kārtību un izstrādāt vienotus kritērijus daudzveidīgo sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanai nacionālajos likumos. Tās pieņemtās konvencijas un rekomendācijas ir svarīgas dažādu sabiedrības slāņu interešu saskaņošanā un ir saistošas visām SDO dalībvalstīm.
SDO konvencijas ir saistošas tikai pēc to ratifikācijas katras konkrētas valsts parlamentā. Vispārējs noteikums ir tāds, ka pusotra gada laikā pēc konvencijas ratificēšanas tajā ietvertās normas ir jāiestrādā valsts nacionālajā likumdošanā. Tā notiek daudzās valstīs pasaulē, arī Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Konvenciju tematika ir ļoti plaša, tā aptver dažādas jomas, reglamentējot darba līgumu slēgšanas pamatprincipus, darba laiku, prasības darba videi, strādājošo sociālo aizsardzību un apdrošināšanu, mātes un bērna aizsardzību, kā arī daudzus citus jautājumus. Pēc konvenciju ratificēšanas tajās ietvertās normas valstis iestrādā nacionālajā likumdošanā.…

Author's comment

Darbinieku un darba devēju sadarbības regulējums starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā