Lielā Franču revolūcija un tas sekas.
18. gadsimtā Franciju uzskatīja par Eiropas civilizācijas centru. Tāpēc arī Franču revolūcija atstāja milzīgu iespaidu uz visu Eiropiu. Lielā Franču revolūcija ir uzskatama kā šķiru konflikt. Francijā pastāvēja sadalījums uz trīm šķirām:
• Garīdzniecība;
• Muižniecība;
• Un pārējie – trešā šķira.
Garīdzniecība bija visaugstākā šķira ar vislielākām priveleģijām. Tālāk nāca muižniecība (kuru līdz tam medza saukt par buržuāziju), kurai bija arī ļoti liela loma, jo muižnieki kontrolēja tirdzniecības un komercijas nozares. Garīdzniecība parasti nekontaktēja ar zemāko šķiru pārstāvjiem, jo bija uzskatams, ka garīdzniecība ir krienti augstāk par pārējām šķirām.
1780. gadu beigās ļoti aktivizējās sabiedrības literatori un zinātnieki. Politiskā situācija valstī kļuva ļoti populārā. 1788. gads bija literaro izdoto darbu kulminācija. Parādījās daudzās avīzes (Parīzes ikdienas pirmais laikraksts pārādījās 1777. gadā).
Pieauga politiskā uzmanība un interese par notikušo no vairākiem ievērojamiem Francijas filozofiem tajā skaitā bija Loks un Monteskjē. Monteskjē idejas pārsvarā bija līdzīgi vadošo slāņu politiskajiem uzskatiem.
Aktualizējās arī „fiziokrātu” („physiocrats”) – ekonomisku teoretiķu kustība Francijā. Galvenā viņu ideja bija ieviest likumdošanas sistēmu valstī un likumus kā tādus. Tie uzskatīja, ka likumu pareģojamība stabilizēs situāciju valstī un viss kļūs skaidrs un labi izplanots, tāpat kā fizikas likumos. Tomēr, „fiziokrāti” uzskatīja, ka no likumiem var izvairīties tādās nozarēs kā zemniecība un tirdzniecība, kuri tāpat pagaidām ir labi attīstītas.
Ekonomiskā sistēma Francijā bija diezgan nelabvēlīgā. Ļoti pieauga cenas, bezdarba līmenis bija pārāk augsts. Sakarībā ar visiem šiem notikumiem sākas ekonomiskā depressija. Pilsētu iedzīvotāji bija neapmierināti ar mazām algām, uz kuriem tie neko nevarēja nopikrt, kā arī ar to, ka bezdarba līmenis valstī pieauga un sasniedza kritisko 50% barjeru. Savukārt tā sabiedrības daļa, kura dzīvoja laukos (zemnieki) un tieši tie, kuri veidoja zemniecību Francijā paradoksāli bija neapmierināti ar to, ka tiem ir jātērē gandrīz puse no saviem ienākumiem uz maizi. Ar laiku šis radītājs pieauga līdz pat 80%. Respektīvi, zemniekiem bija līdzekļi tikai uz to, lai nopirktu sev ēdienu un neko pārējo viņi atļauties nevarēja.
…
