Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,64 (16%)
Discounted price*:
3,35
Purchase
Add to Wish List
ID number:571089
Evaluation:
Published: 21.02.2002.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

Revolūciju Francijā izraisīja šādu faktoru kopums : iesīkstējušās privilēģijas, dziļi sociāli konflikti, kas pieprasīja nesamērīgu spēku un līdzekļu patēriņu, absolūtisma praksei un teorijai naidīgu ideju izplatīšanās, aizvien smagāka finansu krīze un Luija sešpadsmitā rakstura un gara vājums. Taču dzirkstele liesmās 1789.gadā iesvēlās tālab, ka karalis un viņa valdība nekādi nespēja tikt galā ar valsts finansu krīzi. Kad 1787. un 1788.g. karaļa galvenie ministri Šarls de Kalonns un Lomenī de Briēns mēģināja īstenot vairākas finansiālas reformas, lai aizkavētu pilnīgu bankrotu, viņi sastapās nevis ar vienkāršu opozīciju, bet gan ar aristokrātu nesatricināmu apņēmību valsts kases izlaupīšanu turpināt. Lai kaut cik mazinātu budžeta deficītu, ministri ierosināja ieviest jaunus nodokļus, tostarp zīmognodevu un tiešo nodokli par ikgadējo ražu. Karalis sasauca augstmaņu sapulci, cerēdams, ka izdosies aristokrātus pierunāt jaunajām prasībām piekrist. Tomēr viņi nebija ar mieru un paziņoja,ka ka vispārēja nodokļa ieviešanai nepieciešams ģenerālštatu akcepts .Ģenerālštati Francijā nebija sanākuši pusotru gadsimtu. Skaidrs ka lielai daļai aristokrātu par kārtu pārstāvju sapulces sasaukšanu balsoja savtīgu apsvērumu dēļ. Tomēr arī politiski saprātīgākā tautas daļa ļāvās nepamatotām un izmisīgām cerībām, ka šis ārkārtējais notikums brīnumainā kārtā palīdzēs valstij atdzimt no pelniem.
1789.gada maijā Versaļā tika atklāta ģenerālštatu sanāksme, un, necik ilgi, trešās kārtas pārstāvji karaļa izturēšanos ņēma ļaunā, no sanāksmes aizgāja un pasludināja sevi par Nacionālo sapulci. ,,Kas ir trešā kārta?” slavenajā 1789.gada janvāra pamfletā tika vaicājis radikālais garīdznieks abats Emanuels Sjejess, viens no talantīgākajiem jaunās kārtas runasvīriem. Viņa atbilde bija: ,,Viss!” Un to apstiprināja arī pati trešā kārta, kad sevi pārsauca par Francijas Nacionālo sapulci. 20. jūnijā atklājās, ka savā sēžu zālē viņi iekšā laisti netiks, tāpēc opozicionāri līdz ar saujiņu līdzīgi domājošu augstmaņu un garīdznieku devās uz tuvīno bumbotavu. Neskatoties uz karaļa pretestību, sapulce pieprasīja pieņemt Francijas konstitūciju un zvērēja nepamet telpas, kamēr karalis nav piekritis viņu prasībām. Šo zvērestu sauc par bumbotavas zvērestu. Sastapies ar tik lielu pretestību Luijs padevās. Nacionālās sapulces atzīšana bija 1. buržuāzijas uzvara.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,04 €
Work pack Nr. 1120599
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Lielā franču revolūcija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/571089

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register