Franku valsts atrodas Beļģijas un Reinzemes apvidū, tā izveidojas 5.gs. vidū, kad par valdošo kļūst Merovingu ģints, kuras dibinātājs ir Hilderihs no Merovingiem, bet to paplašina Hlodvigs. 687.g. par valdnieku kļūst Mažordoms Pipins, kas mirst 714.g. No Spānijas iebrūk musulmaņi un nonāk līdz Burgundijai. Starp frankiem un musulmaņiem notiek liela kauja, kurā franki uzvar. 747.g. sāk valdīt Pipins Īsais, kurš valda 21 gadu, bet mirstot sadala valsti starp dēliem, no kuriem par faktisko valdnieku kļūst Kārlis Lielais. Jauno dinastiju sauc par Karolingiem. Kārlis Lielais dzimis 742.g. Āhenā, 29 gadu vecumā viņš kļūst par valdnieku un valda 43 gadus. Viņš ļoti paplašina franku valsti, 772.g. Kārlis dodas karagājienā pret sakšiem, sasniedz Vēzeru, bet tad pienāk ziņa par langobardu iebrukumu. Tad franki uzbrūk langobardiem, kas savukārt padodas uz laiku laikiem. Pa to laiku sakši ir padzinuši visu franku garnizonu, taču Kārlis Lielais dodas uz Spāniju, 776.g. pāriet Pirenejus un atbrīvo visu zemi līdz Egro upei. Pirenejos Kārļa armijai uzbrūk baski. Tajā laikā sakši sarīko kārtējo sacelšanos, kuru Kārlis sakauj un aiziet līdz Elbai. Divus gadus valda miers, kamēr sakši atkal ķeras pie ieročiem, bet šoreiz sakši sakauj frankus. Kārļa dusmas ir neaprakstāmas, notiek vēl viena kauja, kurā sakši tiek sakauti un 4500 ķīlnieki nogalināti. Kārlis tomēr ir pārrēķinājies, jo sakši sarīko kārtējo sacelšanos, tomēr beigās tie Vidukina vadībā ir gatavi kristīties. Septiņus gadus valda miers, kad seko kārtējā sacelšanās. Šoreiz Kārlis bagātajiem piešķir privilēģijas un viss nokārtojas. Kārlim Lielajam vēl iznāk cīnīties ar avāriem un dāņiem. 800.g. ziemassvētkos Kārlis tiek kronēts par Romas impērijas ķeizaru. Pēdējos viņa valdīšanas gados norisinās cīņas ar normaņiem, bet 814.g. Kārlis mirst, un viņa vietu ieņem dēls Ludvigs Dievbijīgais. 818.g. viņš sadala Romu savu dēlu Lotāra, Pipina un Ludviga starpā. 820.g. par ķeizaru kronē Lotāru, bet 843.g. Karolingi beidz pastāvēt. Hugo Kapets dibina jaunu dinastiju - Kapetingus. Saskaņā ar Verdenas līgumu (843) Franku valstīm tika sadalīta – tās vietā radās feodālā Francija, Vācija un Itālija.
3.Vācijas feodālās sabiedrības un valsts izcelšanās un tās īpatnības.
No 6 - 9.gs. Vācijas teritorija atradās Franku valsts sastāvā. Tāpat kā citur Rietumeiropā arī Vācijā norisinājās feodāļu zemes īpašumu pieaugums, kā rezultātā liela daļa zemnieku nonāca feodāļu atkarībā. Taču šis process norisinājās salīdzinoši lēni. 9.gs. Vācija bija tipiska feodāla valsts. Tai bija daudz kopīgu iezīmju ar agrāko Franku valsti. Vācija nebija vienota ne etniski, ne politiski.
Vācijā atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm saglabājās dzimšu attiecību paliekas. Bija izveidojušās divas kārtas – muižniecība (feodāļi) un otra kārta – zemniecība (dzimtļaudis), kas bija saistīti pie zemes. Jebkurš zemnieks, kas nostrādāja pie kunga 1 gadu un 1 dienu skaitījās piesaistīts pie viņa uz visiem laikiem. …
