Absolūtisms (patvaldība) ir valdes forma kuras augstākā vara neierobežojas ar konstitūciju. Absolūtisms bija Eiropas kontinentālās valstīs XVII XVIII gadsimtu ar valdošo valsts formu, kura blagoprijatstvovali bogoslovi, kas piedēvē augstākajai varai dievīgu izcelsmi, un romiešu juristi, kas atzina aiz gosudarjami senu romiešu imperatoru absolūtu varu.
otrajā pusē XVII – XVIII vv pirmajai ceturtdaļai. – tas ir šķiriskas cīņas pacelšanas periods, reliģiozas ideoloģijas valdošās formas krīzes, asas cīņas par varu augšās un, beidzot, absolūtisma apgalvojumiem.
Tieši no šā laika pārstāja sasaukties Zemskie katedrāles, kuras noteiktā pakāpē ierobežoja varu valdot. Tagad viņš jau iztika bez tiem.
Absolūtai monarhijai raksturīgi: spēcīga, razvetvlennogo profesionāla birokrātiska aparāta esamība, spēcīgai pastāvīgai armijai, kārtas-pārstāvniecisku institūciju un iestāžu likvidācija.…