1.Administratīvā procesa tiesības, patstāvīga tiesību nozare. AP tiesības – kārtība, kā, izejot admonistratīvā procesa stadijas, var panākt materiālo tiesību normu pilnīgu īstenošanu, tās ir tiesības, kas nosaka administratīvās lietas virzību. Administratīvā procesa tiesības kā Z ir teorētisko zināšānu kopums par AT subjektiem, viņu kompetenci, darbības kārtību, par administratīvās lietas izspriešanu un arī lēmumu uzrakstīšanas un kontroles kārtību. APT kalpo par ivformācijas bāzi administratīvi procesuālo normu formulēšanai. AP piemīt ne tikai visas juridisko procesu pazīmes, bet arī īpatnības: *tā ir mērķtiecīga v izpildvaras subjektu darbība; *valsts administrācijas darbība ir vērsta uz konkrētu, tai uzticētu lietu izlemšanu saskaņā ar likumiem; *v administrācijas darbību pilnīgi, detalizēti, precīzi regulē AT – precīzāk – to administratīvi procesuālās normas; *AP parasti ir vienkāršāki no procedūras viedokļa. Lietas var izskatīt rakstiski vai mutiski. Ar AP visbiežāk lietotā nozīmē saprot adm. aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. AP tiesības nosaka, kā v pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. AP jānodrošina materiālo administratīvo tiesību normu pielietošana valsts pārvaldes sfērā, lai sasniegtu noteiktus juridiskus rezultātus. AP tiesības sastāv no 3 blokiem: *Teorētiskais bloks - Viedokļi, doktrīnas; *Normatīvais bloks - Spēkā esošie normatīvie akti (spēkā esošie tiesību avoti), citi tiesību avoti ( LR Satversmes tiesas spriedumi kā tiesību avots). *Praktiskais bloks - Informācija par tiesību aktu realizāciju; šajā blokā veidojas viedokļi. Lai mainītu doktrīnas viedokli, nepieciešami grozījumi tiesību aktos. Radās koncepcija. Tā ir pamatā likumprojēktiem vai noteikumu projektiem. Administratīvā procesa tiesības nosaka administratīvās lietas virzību. Aplūkojot administratīvo procesu no no struktūras viedokļa, izšķir divas izpausmes: *tas ir ārējs process, kas noris starp iestādi, kura apveltīta ar noteiktām publiskas varas pilnvarām, un fizisko vai privāto tiesību juridisko personu;* administratīvā procesa izpausme ir iekšējs process, kas notiek, starp iestādēm risinot piekritības jautājumus, ievācot ziņas utml.
Vispirms ir jābūt skaidrai izpratnei par AP uzdevumiem. Tā prof. K.Dišlers, runājot par AP uzdevumiem, norādīja, ka AP uzdevums ir ne tikai aizstāvēt kādas personas subjektīvās tiesības, bet arī novērst likumu un saistošo noteikumu pārkāpumus kādas administratīvās iestādes vai amatpersonas darbībā. Šie uzdevumi arī šobrīd ir jāliek jaunveidojamās tiesību nozares pamatā.…
