1.AT patstāvīga publ. tiesību nozare.
AT kā publiskās tiesības ir Latvijas tiesību sistēmas viena nozare, kura iekļauj sevī TN kopumu, kas regulē īpašu sabiedrisko attiecību grupu. AT normu īpatnība ir tā, ka tās rodas, attīstās un izbeidzas valsts pārvaldes sfērā. AT ir publisko tiesību nozare, kas apvieno šo TN grupu, kura ir domāta, lai regulētu tās sab.attiec., kas rodas sakarā ar izpildvaras praktisku realizāciju. AT kā publisko ties.nozarei ir 2 lomas:
2. APT avoti.
Tiesību avoti – forma, kas satur uzvedības priekšrakstus, lai ar to palīdzību un atbilstoši kuriem realizē valsts pārvaldi. Tiesību avotu lielākais daudzums ir tiesību akti. Adm. akta definīcija noteikta APL 1.pantā: Adm.akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. AA ir arī lēmums par iestādes darbinieka vai iestādei īpaši pakļautas pers.
3.Administratīvā procesa principi. Nevienu no tiesību sistēmām nav iespējams noregulēt ar TN visos gadījumos. Lai to atrisinātu, tiesnešiem, ierēdņiem jāizmanto vispārējie tiesību principi (ANO akti, cilvēktiesību konvencija utt.). AP principi ir iekļauti APL A.daļas (vispārīgie noteikumi) I.nodaļā (admin.procesa pamatnoteikumi), 4.p.-141.p. APL 4.pants nosauc visus šos principus: 1.privātpers.tiesību ievērošanas princips, 2.vienlīdzības pr., 3.tiesiskuma princips, 4.TN saprātīgas piemērošanas princips, 5.patvaļas aizlieguma princips, 6.tiesiskās paļāvības princips, 7.likuma atrunas princips, 8.demokrātiskās iekārtas princips, 9.samērīguma princips, 10.likuma prioritātes princips, 11.procesuālā taisnīguma princips. Bez šiem nosauktiem principiem, saskaņā ar APL 4.p. administratīvajā procesā piemēro arī vispārējos tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē.