1.Juridiskie procesi un to vispārējs raksturojums.
Juridiskais process ir ar procesuālām normām noregulēta valsts kompetento institūciju darbības kārtība, kas izpaužas vispārēju individuālu juridisko lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, dokumentālā nostiprināšanā. Valsts varas darbības procedūra kļūst par pilnīgāko formu – juridisko procesu tad, kad to regulē tiesību normas, kas nosaucamas par procesuālo likumdošanu (process – secīgu darbību kopums, kuras izdara, lai sasniegtu konkrētu rezultātu; kādas darbības kārtība).
Juridisko procesu sistēma sastāv no daudziem elementiem. Tos var sagrupēt pēc dažādiem klasifikācijas kritērijiem: 1) grupējot procesus pēc nozarēm, parasti izšķir: kriminālprocesu; civilprocesu; administratīvo procesu. 2) Pēc varas īstenošanas subjekta var izšķirt tiesvedību, tiesību jaunradi (pārstāvības īstenošanu), valsts izpildvaru. 3) Pēc satura izšķir tiesību jaunrades procesu, regulatīvo tiesību piemērošanu un jurisdiktīvos procesus.
2. Administratīvā procesa jēdziens.
Administratīvā procesa tiesības – kārtība, kā izejot administratīvā procesa stadijas, var panākt materiālo tiesību normu pilnīgu īstenošanu, tās ir tiesības, kas nosaka administratīvās lietas virzību.
Vēsturiski administratīvais process ir veidojies kā juridiskajā zinātnē, iestāžu un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka, kā darbojas konkrētas tiesiskas attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.
Administratīvā procesa tiesības nosaka, kā valsts pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties attiecībā pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. Ar administratīvo procesu visbiežāk lietotā nozīmē saprot administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Administratīvajam procesam jānodrošina materiālo administratīvo tiesību normu pielietošana valsts pārvaldes sfērā, lai sasniegtu noteiktus juridiskus rezultātus (sekas).
Administratīvo procesu no struktūras viedokļa izšķir divas izpausmes: 1) tas ir ārējs process, kas noris starp iestādi, kura apveltīta ar noteiktām publiskas varas pilnvarām, un fizisko vai privāto tiesību juridisko personu; 2) administratīvā procesa izpausme ir iekšējs process, kas notiek, starp iestādēm risinot piekritības jautājumus, ievācot ziņas utml.
Administratīvajiem procesiem piemīt ne tikai juridisko procesu pazīmes, bet arī īpatnības:
1)Tā ir mērķtiecīga valsts izpildvaras subjektu darbība;
2)valsts administrācijas darbība ir vērsta uz konkrētu, tai uzticētu lietu izlemšanu saskaņā ar likumiem;
3)valsts administrācijas darbību pilnīgi, detalizēti, precīzi regulē administratīvās tiesības – precīzāk – to administratīvi procesuālās normas;
4) administratīvie procesi parasti ir vienkārši no procedūras viedokļa. Lietas var izskatīt rakstiski vai mutiski.…
