3.Administratīvā procesa pamatmērķi un funkcijas.
pamatmērķi ir šādi 2.pants:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
Funkcijas
4.Administratīvā procesa saikne ar cilvēktiesībām.
Administratīvajam procesam jānodrošina procesuālais taisnīgums attiecībā starp valsti un indivīdu, kur likums regulē procedūras jautājumus par procesuālā akta izdošanu.; tiesībās uz procesuālo taisnīgumu ietilpst cilvēktiesību kategorijā kā viena no materiālajām cilvēku tiesībām, t.i.svarīgi ir ne tikai tas vai valsts rīcības rezultāts pret indivīdu atbilst cilvēktiesībām, bet arī kāda ir šī rīcība pati par sevi neatkarīgi no tās rezultāta. Cilvēktiesību jaut.-ir tas ko valsts dara un kā to dara.
Cilvēktiesības nereti gan Latvijā, gan citur pasaulē tiek izprastas pārāk šauri. Latvijā bieži cilvēktiesības tiek reducētas uz "krievalodīgo tiesībām" vai pilsonības jautājumu. Amerikā, piemēram, ir tendence uzskatīt, ka cilvēktiesības galvenokārt saistītas ar nāves sodu, bēgļu tiesībām vai spīdzināšanas gadījumiem. Tomēr cilvēktiesības kā atsevišķa indivīda tiesības pret valsti skar ļoti plašu attiecību loku, tai skaitā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas neaizskaramību vispār. Cilvēktiesības ir cilvēkam neatņemamas pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības un labklājības vajadzības attiecībās ar valsti. Kā izriet no definīcijas, cilvēktiesību tāpat kā administratīvā procesa tiesību regulējuma subjekts saistīts ar indivīda attiecībām pret valsti. Atšķirība ir tā, ka cilvēktiesības nosaka šo attiecību saturu (materiālās tiesības), kamēr administratīvi procesuālās tiesības nosaka šī satura īstenošanu dzīvē, tas ir, formu (procesuālās tiesības). Protams, šāds skaidrojums ir vienkāršots, jo ne visas valsts saistības cilvēktiesību jomā, it sevišķi krimināltiesību, kā arī ekonomisko tiesību sfērā, izpaužas administratīvo aktu veidā, tāpat ne katrs administratīvais akts saistīts ar cilvēktiesību realizāciju. Tomēr cilvēktiesību īstenošanā administratīvais process spēlē ļoti lielu lomu. Pat bērnam piedzimstot, viņa kā sabiedrības locekļa juridiskais statuss tiek fiksēts administratīvā akta veidā - reģistrējot bērna dzimšanas faktu.
Lai persona efektīvi varētu realizēt savas tiesības attiecībās ar valsti, administratīvajam aktam jābūt atbilstošam daudzām tiesību normās noteiktām prasībām un principiem. Tas nebūt nav pārspīlēts formālisms vai birokrātija, bet gan nepieciešamība valsts pārvaldes efektīvai darbībai un personu tiesību un brīvību ievērošanai. Tas nozīmē, ka jebkuram pārvaldes aktam jābūt izdotam tādā veidā, lai varētu pārbaudīt tā likumību, noskaidrot, kas to ir izdevis, kas ir atbildīgs par attiecīgā jautājuma izlemšanu. …
