1.Administraffvūs procesa tiesības patstāvīga publisko tiesību nozare.
Pēc tiesiskā regulēšanas priekšmeta ties normas iedala: 1.materiālās N - nosaka valsts institūciju veidošanās kārtību, struktūru, iedz tiesisko statusu, regulē reālās cilvēku un to apvienību savstarpējās attiecības, kas ir saistītas ar īpašuma valdījumu, izmantošanu, dibināšanu, tā pirkšanu un pārdošanu, nostiprina īpašumu formas, atbildības pamatus, robežas tiesību pārkāpumiem. 2.procesuālās N - veido materiālo normu realizācijai un aizsargāšanai. Procesuālo ties normu īpatnības nosaka materiālo ties normu realizācijas procesa organizācijas, tehnoloģijas, vajadzības. Tāpēc procesuālo normu tiesiskās regulēšanas priekšmets ietver sevī sabiedriskās attiecības, kas rodas materiālo normu realizācijas gaitā.
Starp materiālajām un procesuālajām tiesībām pastāv divu veidu saikne: 1. funkcionālā – procesuālās palīdz darboties materiālajām tiesības. 2. Ģenētiskā saikne – sākotnēji bija materiālās un no tām atvasināja procesuālās. Materiālās nosaka – Kā ir, bet procesuālās Kā darbojas.
Adm proc tiesību funkcijas : 1. Nodrošināt materiālo admin. Ties vienveidīgu, precīzu un juridiski korektu piemērošanu. 2. Nodrošināt valsts varas dalīšanas principa ievērošanu, attiecībās starp izpild un tiesu varu. 3. Nodrošnāt valsts darbības efektivitāti.
Administratīvā procesa tiesības ir procesuālo normu kopums, kas reglamentē attiecības, kas rodas publiskās administrācijas procesā, pildot valsts pārvaldes funkcijas un administratīvo tiesvedību. Tā ir kārtība, kā izejot administratīvā procesa stadijas, var panākt materiālo tiesību normu pilnīgu īstenošanu. Tās nosaka, kā valsts pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. Adm proc jānodrošina materiālo administratīvo tiesību normu pielietošanu valsts pārvaldes sfērās, lai sasniegtu noteiktus juridiskus rezultātus. Adm proc tiesību materiālās tiesības ir administratīvās tiesības,taču pastāv uzkats, ka tās var būt arī cilvēktiesības. Adm proc ir labs mehānisms kā panākt izpildvaras kontroli, ni likumdevēja puses un kā tiesu varai pārbaudīt cik tiesiski izpildvara darbojas.Ar Adm proc tiesībām valsts būtībā sevi ierobežo( nosaka termiņu kādā jāizskata iesniegumi, jāsniedz atbilde, jāveic iztiesāšana utt.)
2. Administratīvā procesa tiesību avoti.
Tiesību avoti – forma, kas satur uzvedības priekšrakstus, lai ar to palīdzību un atbilstoši kuriem realizē valsts pārvaldi. Tiesību avotu lielākais daudzums ir tiesību akti. Administratīvā akta definīcija noteikta Administratīvo aktu procesa noteikumu 5.punktā: „Administratīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdod iestāde un kas attiecas uz individuālu juridisko vai fizisko personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskas attiecības. Administratīvie akti nav iestādes iekšējie lēmumi, izņemot iestādes vai tās darbinieku, vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu (vai maiņu) un disciplināro sodīšanu. Administratīvie akti nav arī politiskie lēmumi”.Iestāde un tiesa adm.procesā piemēro ārējos aktus, starptautisko tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus, arī adm.proc.principus (personas tiesību ievērošanas pr., vienlīdzības, tiesiskuma, tiesību normu saprātīgas piemērošanas, patvaļas aizlieguma, tiesiskās paļāvības, likuma atrunas, demokrātiskās iekārtas, samērīguma, likuma prioritātes principus). Judikatūri - Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Kopienas tiesas spriedumi. Nac.valsts tiesu spriedumi (Satversmes tiesas, Augstākās tiesas Senāta). ES regulas –līdz ar iestāšanos ES, regulas kļūst par daļu no Latvijas tiesību sistēmas. Regulas ir juridiski saistošas, tās ir vispārīgi un tieši piemērojamas (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta 2.daļa). Tas nozīmē, ka tās regulē nenoteiktu skaitu gadījumu un visās dalībv.attiecināmas uz nenoteiktu personu loku. Spēkā stājušās regulas to darbības ziņā ir vispārēji tieši saistošas regulācijas subjektam, nav nepieciešami arī kādi īpaši dalībvalstu ieviešanas akti. Regulām piemīt tiešās piemērojamības efekts gadījumos, kad regulā esošais nosacījums ir saturiskā ziņā skaidrs, nav saistīts ar citiem nosacījumiem un nav atkarīgs no Kopienas institūciju vai dalībvalstu turpmāk veiktiem normas ieviešanas pasākumiem. Nosacīti regulas var dēvēt par Eiropas Kopienas likumiem. Direktīva – ES dalībvalstu tiesību avots. Direktīva nac.tiesības ir jāievieš pilnībā. Direktīva dod iespēju izvēlēties direktīvas ieviešanas paņēmienus un līdzekļus. Vispārīgi AT avotus var raksturot šādi: konstitūcijas, likumi (gan konstitucionālie, gan parastie), deleģētas likumdošanas akti un likumpakļauti akti kā administratīvi – tiesiski akti, adm.lēmumi – precedenti, tiesu precedenti (gan vispārējas jurisdikcijas, gan augstāko administratīvo tiesu), paražas (galvenokārt, anglosakšu sistēmā), starptautiskie līgumi.
Pēc APL 15.panta iestāde un tiesa ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi; 3) Ministru kabineta noteikumi;4) pašvaldību saistošie noteikumi. Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu. Vispārējos tiesību principus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus. Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka ārējiem normatīvajiem aktiem, piemēro jaunāko ārējo normatīvo aktu. Noteicošs ir ārējā normatīvā akta pieņemšanas datums. Izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu. Ja iestādei jāpiemēro tiesību norma, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai šī tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, iestāde šo tiesību normu piemēro, bet par savām šaubām nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.
…
