ADMINISTRATĪVĀ PROCESA TIESĪBAS
1999/2000 mācību gada 1.semestra lekciju materiāli
1.tēma
Administratīvā procesa tiesību jēdziens
Literatūra: Informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par Administratīvā procesa likumu. Latvijas Vēstnesis, 22.07.1997.
E.Levits, “Par administratīvā procesa vietu un funkcijām Latvijas tiesību sistēmā”, Latvijas Vēstnesis, 19.03.1998.
J.Briede, “Administratīvais process un cilvēktiesības”, Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un administratīvais process. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, Rīga, 1998.
I.Bišers, “Administratīvā procesa izstrādes aktuālās problēmas”, Cilvēktiesību Žurnāls, Nr.5, 1997.
Kaut arī burtiski tulkojot ar jēdzienu “administratīvais process” varētu saprast jebkuru darbību izdarīšanas kārtību, kas kaut kādā veidā saistītas ar pārvaldi (administrāciju) , vēsturiski administratīvais process ir veidojies kā juridiskajā zinātnē un iestāžu un tiesu praksē attīstīta procesuālo un materiālo principu sistēma, kas nosaka, kādā veidā darbojas konkrētas tiesiskas attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses. Administratīvā procesa tiesības nosaka, kādā veidā valsts pārvalde konkrētā gadījumā drīkst rīkoties pret indivīdu un kādas ir indivīda tiesības neatkarīgā tiesā pārbaudīt šīs rīcības tiesiskumu. Tādējādi ar administratīvo procesu visbiežāk lietotā nozīmē saprot administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Līdzīgi kā civilprocess ir materiālo civiltiesību realizācijas mehānisms un kriminālprocess – materiālo krimināltiesību realizācijas mehānisms, tāpat administratīvais process ir materiālo publisko tiesību, tai skaitā cilvēktiesību, bet it īpaši materiālo administratīvo tiesību – galvenais, bet ne vienīgais – realizācijas mehānisms.
Administratīvais process iestādē ir tāda pārvaldes institūciju darbību kārtība, kuru rezultātā tiek izdoti administratīvie akti, kas tieši skar fizisku vai juridisku personu tiesības un pienākumus. Administratīvais process tiesā ir tāda tiesas darbības kārtība, kuru rezultātā tiek pārbaudīts valsts institūciju izdotā administratīvā akta tiesiskums.
Jāatzīmē, ka jēdzienu “administratīvais process” juridiskajā literatūrā kā arī citu valstu normatīvajos aktos dažkārt lieto arī šaurākā vai plašākā nozīmē. Tā piemēram, vairākās krievu autoru grāmatās ar “administratīvo procesu” saprot tikai lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās. Savukārt plašākā nozīmē ar administratīvo procesu saprot vispārsaistošo aktu izdošanas kārtību (piemēram, pārvaldes iestāžu instrukciju izdošanas kārtību), kā arī pārvaldes iekšējās organizācijas kārtību. Tādu administratīvā procesa izpratni atspoguļo, piemēram, Amerikas Savienoto valstu Federālais Administratīvā procesa likums.
Citur ar jēdzienu “vispārīgās administratīvās tiesības” faktiski saprot to, ko mēs esam ietvēruši jēdzienā “administratīvi procesuālās tiesības”, tādā veidā uzsverot šo attiecību nozīmīgumu. Tā piemēram, Vācijā zem grāmatu nosaukumiem “Allgemeines Vervaltungsrecht” (vispārīgās administratīvās tiesības) ievērojamāko vietu parasti ieņem procesuālās tiesības.
Pat vienas grāmatas ietvaros jēdzienam “administratīvais process” dažkārt tiek lietotas dažādas nozīmes. Tāda, piemēram, ir 1996.gadā izdotā Maskavas Starptautisko attiecību institūta mācību grāmata ārvalstu administratīvajās tiesībās, kurā netiek lietota vienota terminoloģija, bet gan šie jēdzieni lietoti tā, kā tie tiek saprasti atsevišķās valstīs vai kā to sapratis attiecīgās nodaļas autors. Tādējādi, lasot juridisko literatūru, jāmēģina izprast, par kādu administratīvo procesu attiecīgajā tekstā ir runa.
Šī mācību kursa ietvaros ar administratīvo procesu tiks saprasts tikai administratīvo aktu izdošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas process.
Tā piemēram, ar administratīvo procesu šī kursa ietvaros netiks saprasta normatīvo aktu projektu virzība ministrijās, Valsts kancelejā un Ministru kabinetā, kā arī Ministru kabineta darbības process, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, kaut arī plašākā nozīmē arī šīs procedūras varētu apzīmēt ar administratīvo procesu. Tāpat ar administratīvo procesu netiks saprasta iestāžu iekšējās organizācijas kārtība, piemēram, iknedēļas sapulču rīkošana, atskaišu gatavošana un nodošana. Taču ar administratīvo procesu tiks saprasta individuālu lēmumu pieņemšanas kārtība, piemēram, būvatļaujas izsniegšana konkrētai personai, administratīvā soda uzlikšana pārkāpējam, pabalsta izsniegšana maznodrošinātai personai un taml.
Daudzās valstīs administratīvais process tiek regulēts ar īpašu normatīvo aktu (piemēram, Spānijā, Portugālē, Vācijā, Austrijā, Luksemburgā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Itālijā, ASV, Ungārijā, Bulgārijā, Polijā, Gruzijā).
…
