Administratīvās tiesības tiesību sistēmā.
Administratīvās tiesības (AT) ir tiesību nozare, kas regulē valsts pārvaldes institūciju un izpildvaras darbību. AT ietver materiālās normas, kuras nosaka: kas, ko kur, un procesuālās normas- spēles noteikumi kā šīs materiālās tiesības tiek piemērotas. Objektīvā nozīmē AT ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības, kas veidojas valsts pārvaldes jomā un kas regulē valsts pārvaldes institūciju darbību. AT attiecības ir tiesiskās attiecības, kas veidojas un pamatojas uz AT normām. Tās ietver sevī savstarpējo atgriezenisko saiti starp subjektiem un sastāv no savstarpējām tiesībām un pienākumiem.
AT subjekti: Valsts, valsts varas institūcijas, pašvaldības un juridiskas un fiziskas personas. Persona tiek definēta kā juridisku tiesību un pienākumu nesējs, kas apveltīta ar tiesībspēju un rīcībspēju, var veikt juridiski nozīmīgu darbību un būt par tiesisko attiecību dalībnieku. Saskaņā ar Administratīvo aktu procesa noteikumu 40.3.p., persona, uz kuru administratīvais akts attiecas, ir administratīvā akta adresāts.
AT regulē tās attiecības, kas rodas valsts pārvaldes institūciju darbībā, kur viena puse ir valsts pārvaldes institūcija. AT ir apjomīgs normatīvo aktu kopums.
AT ir publiskās tiesības. Publiskajām tiesībām ir divi pamatuzdevumi:
1) noteikt valsts uzbūvi, valsts institūciju veidošanu un kompetenci, regulēt to funkcionēšanu,
2) regulēt attiecības starp valsti no vienas puses un indivīdu no otras puses.…