Ministru kabineta noteikumos Nr. 315 „Adopcijas noteikumi” 2.p. adopcijai ir dota šāda defenīcija „Adopcija ir tiesisks akts, ar kuru persona pieņem citas personas bērnu par savu. Adopcija rada tādas pašas personiskās un mantiskās tiesības un pienākumus kā radniecība pēc izcelšanās, ja adoptācijas līgumā nav noteikts savādāk”.
Tātad, adoptētājam un adoptējamam ir jāizveido vecāku un bērnu attiecības, kurās bērns ir aizsargāts, aprūpēts un atrodas veselībai labvēlīgā vidē. Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un 18 gadus vecākam par adoptējamo. Šo noteikumu var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu vai savus brāļus un māsas. Šajā gadījumā adoptētājam jābūt sasniegušam 21 gadu vecumu un starpībai ar adoptējamo- 16 gadi.dopcijas galvenie uzdevumi ir rūpēties par bērna labklājību un radīt apstākļus audzināšanai ģimenē. Kā arī bērnam, kas palicis bez vecāku gādības, nodrošināt nepieciešamās vajadzības, interešu apmierināšanu un aizsardzību. Tas ir: skološana, audzināšana, ēdināšana, veselības aprūpe un citu vajadzību nodrošināšana. Adoptējot pilngadīgu personu, jānodrošina šīs personas iekļaušanos ģimenē kā pilntiesīgam tās loceklim.…