Meža ceļu būve un nosusināšana
Mežu nosusināšanas ietekme galvenokārt skar mitrus un slapjus biotopus. Vispirms ūdens režīma izmaiņas skar retās un jutīgās augu sugas. Pie šādām sugām pieder sirdsveida divlape Listera cordata, purva dievkrēsliņš Euphorbia palustris u.c., daudzas sūnu sugas un purva augi. Veģetācijas izmaiņu rezultātā flora kļūst nabadzīga, līdz ar to samazinās meža un citu biotopu daudzveidība un stabilitāte. Pēdējos gados nosusināšanas negatīvā ietekme uz meža floru un veģetāciju visvairāk ir saistīta ar plaši izvērsto ceļu būvi, kas nereti izmaina hidroloģisko režīmu plašā apkārtnē.
Ūdestilpju pārveidošana
Padziļinot gultnes, īpaši negatīvi tiek ietekmēta upju, ezeru paliene, kā rezultātā pārveidojas vai iznīkst palienes biotopi – auglīgi meži un pļavas ar bagātu floru un veģetāciju. Vienlaicīgi tiek apdraudētas arī retās augu sugas.
Mežsaimniecība
Bez tiešās mežizstrādes ietekmes ir arī vairāki netiešās ietekmes veidi. Svarīgi ir uzsvērt mākslīgo mežu atjaunošanu ar dabiskajiem augšanas apstākļiem, neatbilstošām koku sugām, kuras rezultātā samazina meža biotopu un sugu daudzveidību.
Tūrisms
Īpaša uzmanība saistībā ar tūrismu jāpievērš mežiem jūras piekrastē, upju un ezeru krastos. Šīs teritorijas, kas ir ļoti jutīgas pret nomīdīšanu, piesārņošanu un izbraukāšanu, apmeklē daudz atpūtnieku un tūristu. Sevišķi jutīgi ir sili, kāpas un smiltāji. Daudzos gadījumos ir grūti vai pat neiespējami šādās vietās vienlaicīgi attīstīt tūrismu un saglabāt retas augu sugas un biotopus. Iespējamais risinājums ir ierobežota tūrisma attīstība vērtīgajā teritorijā, vispirms nosakot mikroliegumus vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ar noteiktām zonām, kur tūristu klātbūtne vispār nebūtu pieļaujama.
…
