Alberta Bela romāna "Izmeklētājs" analīze

Tēva un Rūdolfa konflikts- paskaidrojums, kādēļ Rūdolfs gāja bojā karā, jo tēvs to pēdīgi padzina no mājām. “Tu esi muļķis, kliedza tēvs, es nevēlos zaudēt šai stulbajā karā savus dēlus! Es esmu pieaudzis cilvēks, atbildēja Rūdolfs. Tu apsmej sava brāļa piemiņu, kliedza tēvs. Tu jau to sen esi apsmējis, arī Rūdolfs pacēla balsi. Dokumentu viltotājs, es paziņošu, pavisam histēriski brēca vecais. Ne velna, Rūdolfs atsaucās. Smurguli, lai lavas kājas te vairs nebūtu, iekliedzās tēvs. Un nebūs arī! Sveiks! Laimīgu ceļu, tēvs ironiski atsaucās.
Rūdolfs aizjoza pa dārzu ar somu plecos, es skrēju aizelsdamies, līdz panācu viņu.”

Iekšējās Rīgera pārdomas, filozofiska rakstura: “Gandrīz pusi vai vismaz vienu trešdaļu no savas dzīves mēs pavadām mājās. Mikrosabiedrība atstāj milzīgu iespaidu mūsu apziņā, šis iespaids ir jo lielāks tāpēc, ka iespaidojamies neapzināti. (raksturo arī sasaisti ar mūsdienām)

Romānā paustās vērtības: mīlestība pret ģimeni, tuvākajiem,
Eksistenciālisma jautājumus ir svarīgi atklāt sevī:
“Tāpēc katrs cenšas atstāt pēc iespējas vairāk. Ja tavi darbi sadauzīti, tu esi miris. …