Aleksandra Čaka dzejoļu raksturojums

2. uzdevums.
Turp mani triec , kā ārprāts mežonīgais. Viss liekas tukšs kā izdzerts kauss. Tā kā bezdelīga .Tev šķērslis grūtākais kā vējam vieglas spalvas. Un kā šūpoles. Tavs spēks un sajūsma kā lielai saulei radi. Kā pārdurta acs. Tā kā putnu, kas no dzīves trīc?...Tā kā zivij zelta zvīņas. Tā kā cilvēkbērni. Dienas kā putni skrien. Pagātne izkūst kā saldējums mutē. Kā veldze izslīd no rokām. Neprotu dzīvot ka zīdainis staigāt.…