Latvijas iedzīvotāji pērn (2002) katrs vidēji izdzēra septiņus litrus absolūtā alkohola, turklāt grādīgās dziras vairāk sāk lietot skolas vecuma bērni. Turpmākos četrus gadus Veselības ministrija, sadarbojoties ar Narkoloģijas centru un citām institūcijām, plāno realizēt programmu, lai mazinātu alkohola patēriņu līdz sešiem litriem gadā. Iedzīvotāji visvairāk lieto stipros dzērienus. Palielinājies konjaka un brendija, bet visvairāk alus patēriņš.
“Šobrīd reģistrētā saslimstība ar alkoholismu ir visaugstākajā punktā pēdējos desmit gados”, uzsver Narkoloģijas centrā. Līdz 2003.gada novembrim valstī reģistrēti 28 683 pacienti, kuriem noteiktas narkoloģiskās diagnozes. Desmit mēnešos valstī ar alkohola psihozēm pirmreizēji reģistrēti 624 cilvēki, arī 17 gadus vecs jaunietis. Pirmreizēji reģistrēti 200 bērni.
Pētījumā par iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem noskaidrots, ka pēdējā gada laikā grādīgos dzērienus lietoja 90 procenti vīriešu un 87 procenti sieviešu. Cilvēki, kuriem diagnosticēts alkoholisms, sevi par slimiem neuzskata.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, strauji palielinās skolēnu aizraušanās ar dzeršanu, pasliktinās jauniešu veselība un mazinās pilnvērtīgas attīstības iespējas. (3)
Alkohola lietošana ik gadu rada zaudējumus vairāk nekā 3 procentu apmērā no Latvijas IKP. Līdz ar to ikgadējie zaudējumi ir lielāki nekā veselības budžets, preses konferencē atzina veselības ministre Ingrīda Circene.…