Brīvā veidā alumīnijs nav sastopams, bet pēc izplatības uz Zemes virsas tas ir 3. vietā. Tas aizņem 8,8 masas % un seko tieši pēc O un Si. Galvenie alumīniju saturošie ieži un minerāli ir laukšpati, kaolīns, boksīts. Alumīnijs ir ķīmiski aktīvs un sevišķi labi tas reaģē ar O2. Parastos apstākļos tas vienmēr pārklājas ar 0,0001 mm plānu oksīda kārtiņu, kas tad arī padara to izturīgu pret rūsu. Parastajā temperatūrā alumīnijs reaģē ar Cl2 un Br2. Savienojumos alumīnija oksidācijas pakāpe ir +3. Bet ir zināms, ka uz alumīnija izstrādājumiem neiedarbojas ne skābeklis, ne ūdens, ne auksta koncentrēta slāpekļskābe.
Pats metāls ir sudrabbalts. Tas ir viegli velmējams, kaļams un stiepjams. Tas ir plaši izmantojams daudzās sadzīves sfērās - kuģniecībā, metalurģijā, automobīļu izveidē, mājsaimniecībai nepieciešamo lietu izgatavošanā u.c.
Paaugstināta metāla tīrība atspoguļojas metāla īpašībās. Jo tīrāks ir alumīnijs, jo tas ir vieglāks. Tad tam arī ir augstāka elektrības un siltuma vadītājspēja, atspoguļošanas spējas, plastiskums. Īpaši pamanāms ir ķīmiskās noturības pieaugums. Pēdējais ir paskaidrojams ar to, ka alumīnijs noklājas ar oksīda aizsargkārtiņu.
Un neskatoties uz iepriekšminēto, mēs varam teikt, ka alumīnijs ir salīdzinoši jauns metāls, kurš mūsu sabiedrībai kļuva pazīstams tikai XIX gs., kad 1825.g. tas bija atklāts. Tam kā iemesls ir tas, ka, kā jau iepriekš tika minēts, alumīnijs nav sastopams brīvā veidā. To bija ļoti grūti iegūt. Ķīmijas laboratorijās tas tika iegūts tikai labākajā gadījumā pāris kilogramos, bet pārsvarā gramos.…