Andrejs Upīts - romāna "Zaļā zeme" satura izklāsts, analīze, tēlu raksturojums

Sava talanta spēku romāna žanrā Andrejs Upīts vislabāk atklāj romānos „Zaļā zeme” un „Plaisa mākoņos”, kas sarakstīti padomju laikā.
Romānu „Zaļā zeme” Andrejs Upīts uzrakstījis Tēvijas kara gados Kstiņinā, un tas publicēts 1945. gadā Rīgā. Atspoguļojot latviešu tautas dzīvi vācu baronu un vietējo lielgruntnieku jūgā, rakstnieks audzina lasītājos naidu pret ekspluatatoru sabiedrību un gribu cīnīties par sociālistisku iekārtu. 1946. gadā par šo romānu Upītim piešķir PSRS Valsts prēmiju. Interese par romānu ir tik liela, ka autors sagatavo romāna dramatizējumu (1948). Arī inscenējums tiek apbalvots ar PSRS Valsts prēmiju (1951).
Laikmeta raksturojums. Romāns „Zaļā zeme” dod plašu un vispusīgu ieskatu latviešu tautas dzīvē 19. gadsimta pēdējos gadu desmitos.
Romānā attēlotā aina ir raksturīga ne vien Dīvajas pagastam, bet visai Latvijai. Zemnieki ir ieguvuši tiesības iepirkt mājas un cer, čakli strādājot, tikt pie turības. Tiek atmesti vecie, primitīvie saimniekošanas paņēmieni, un to vietā stājas jauni, modernāki un izdevīgāki zemes izmantošanas veidi. Saimnieki cenšas izkalpināt savus gājējus pēc iespējas vairāk un maksāt mazāk. Daudzi dodas uz pilsētu, kur, rūpniecībai attīstoties, ir liels pieprasījums pēc darbaspēka. Tā viņi nonāk jaunā ekspluatācijas jūgā, kas nav vieglāks par iepriekšējo.…