Angļu filosofa pirmā sistemātiķa "Esejas par cilvēka sapratni" konspekts

1.grāmata. Par iedzimtiem jēdzieniem.
Darba nolūks ir noskaidrot cilvēka zināšanu izcelšanos, drošību, apjomu, kā arī ticības, uzskatu un pārliecības iemeslus izziņas spēju pētīšanā, jo ņemot vērā dažādos uzskatus un pārliecības, var šaubīties, vai pastāv patiesība un vai cilvēks to var sasniegt.
Robežas atrašanā starp zināšanām un uzskatiem pielietotā metode ir ideju rašanās, zināšanu, kas gūtas no tām un ticības pamatu izpēte. Mērķis ir atklāt sfēras, kas cilvēka prātam nav pa spēkam un likt tam apstāties pie šīs robežas, lai neizdarītu kļūdainus secinājumus un saprastu, kad ir jāaprobežojas ar minējumiem. Prāta spējas nav tik ierobežotas, lai tās neizmantotu savā labā, tās ir jāpilnveido, pretējā gadījumā, cenšoties izzināt visu, bet nerodot pamatu, uz kā zināšanām balstīties, var ieslīgt galējā skepticismā.
Zināšanas un idejas (spekulatīvie principi) nav iedzimtas. Visu piekrišana nepierāda tādu iespējamību, jo nav tādu priekšstatu, par ko būtu vienisprātis visi, un, pat ja būtu, ir iespējams cits ceļš, kā pie tām nonākt. Turklāt tas, ka idioti un bērni neapzinās šīs idejas, pierāda, ka tās nav dabiski pārmantotas, jo ja tā, tad tām būtu jābūt apzinātām, jo kā gan var neapzināties to, kas “ierakstīts” dvēselē?. …