Antīkās Grieķijas arhitektūra

Homēra laiks 12.-8.gs.p.m.ē., Arhaikas periods 7.-6.gs.p.m.ē., klasikas periods 5.-4.gs.p.m.ē., Hellēnisma periods 3.-1.gs.p.m.ē.Arhitektūra. Raksturīgākā celtne – templis – pilsētas aizstāvja dieva mājoklis. Sastāv no celles un portika, to sedza divslīpju jumts, un tā galvenā rota bija kolonnu vainags. Tika veidots aplūkošanai no ārpuses, nelielās iekštelpas aizņēma dieva statuja un pilsētas kase. Grieķu tempļu arhitektūra bija izteikti racionāla, harmoniska un proporcionāla. nonāca pie jaunas siju un balstu konstrukcijas izpratnes – tektonikas. Balsta cīņa ar smagumu bija grieķu arhitektūras galvenā tēma. celtniecības kanoni, ko romieši vēlāk nosauca par orderi. Tā galvenās sastāvdaļas: triju pakāpienu piebūve – stilobats, balsts, kolonna, siju pārsegums – antablements, trisstūris, ko celtnes katrā galā veido jumta slīpnes – frontons.Grieķi izveidoja un nosauca trīs orderu veidus: doriskais – radās balkānu pussalā 7.gs. beigās 6.gs. sākumā p.m.ē. Celtniecības materiāls ir kaļķakmens un, sākot ar klasiku, marmors.…