Antonēns Arto. Īss dzīves pārskats

Tērpi- jāvairās no mūsdienīgiem kostīmiem, jāizmanto senseni rituāli kostīmi. Arto piedāvā arī iznīcināt tradicionālo teātra telpu, ieviešot vienotu laukumu bez šķēršļiem, lai zāles forma pati ievilktu skatītāju darbības mutulī.
Aktierim piemīt kaut kas līdzīgs jutekliskai muskulatūrai, kas darbina nevis fizisko ķermeni, bet emocijas. Aktiera darba procesā kā galvenais izvirzās zemapziņas līmenis. Šai līmenī aktierim jārealizē viss cilvēciskais potenciāls, atbrīvojoties no savas personības un kļūstot pašam par savu arhetipisko, juteklisko dubultnieku.
Par skatuviskās darbības mērķi kalpo skatītāju kolektīvās zemapziņas atklāsme.
…